Piektdien Valsts prezidents Valdis Zatlers viesojās Rugāju novadā, kur ticies ar deputātiem un pašvaldību iestāžu vadītājiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, pārrunājis ar valsts budžeta līdzekļu novirzīšanu mazajiem Latvijas novadiem ar salīdzinoši nelielu iedzīvotāju skaitu saistītus jautājumus, kā arī citas aktualitātes, bet atceļā uz Rīgu iegriezās arī Madonā, lai vizuāli iepazītos ar vētras postījumiem.
Tā kā vizīte Madonas novadā iepriekš nebija plānota, Valsts prezidents Valdis Zatlers te uzturējās tikai īsu brīdi.
— Valsts prezidents Valdis Zatlers pēc vizītes Rugājos piektdien Madonā iebrauca pēc pulksten pieciem pēcpusdienā un uzturējās nedaudz ilgāk par pusstundu. Kopā apskatījām viesuļvētrā nopostītos daudzdzīvokļu māju jumtus Rūpniecības ielas kvartālā tā saucamajā Ķīnas mūrī 5., 7. un 9. korpusā. Valsts prezidents aprunājās arī ar dažiem cilvēkiem, kas tobrīd bija mājas pagalmā. Pēc tam devāmies Slimnīcas ielas—stadiona virzienā, kur prezidents vizuāli varēja novērtēt, kādus postījumus dabas stihija ir nodarījusi Madonas zaļajai rotai, mežiem, kā arī piestājām Rīgas ielā pie privātmāju norautajiem jumtiem, — vaicāts par Valsts prezidenta apmeklējumu, „Staram” uzsvēra Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.
Valsts prezidents interesējies, vai Madonas novada pašvaldībai pietiek resursu, lai veiktu organizatoriskos pasākumus un novērstu dabas stihijas radītos postījumus, kādas ir lielākās problēmas.
— Galvenā problēma, protams, ir finansējums, bez kā nav iespējams novērst postījumus, un to es teicu arī Valsts prezidentam. Ja prezidentam ir kādas iespējas ietekmēt šo procesu, es viņu aicināju to arī darīt gan sarunās ar Ministru prezidentu, gan Saeimas vadību. Tas bija gan mūsu lūgums, gan vēlējums, — atzina Andrejs Ceļapīters.
Vakar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā tika iesniegti arī Madonas novada pašvaldības vētras postījumu nodarīto zaudējumu aprēķini. Vēl vakarrīt tie tika precizēti, jo pašvaldība joprojām saņem iedzīvotāju, uzņēmēju un zemnieku iesniegumus par nodarītajiem postījumiem ar lūgumu iespēju robežās palīdzēt.
— Lielākās grūtības būs saņemt nepieciešamo finansējumu vētras seku likvidēšanai, jo valdība to var iedalīt tikai no neparedzētiem gadījumiem atvēlētājiem valsts budžeta līdzekļiem, bet to ir daudz mazāk par vētras nodarīto postījumu apmēru. Mūsu novads jau nav vienīgais, kur pirms nedēļas plosījās vētra, bet (pēc 14. augusta datiem) Madonas novadam vien ir nepieciešams sniegt palīdzību Ls 215 000 apmērā. Taču valdībai līdz gada beigām sadaļā neparedzētajiem gadījumiem vairs palikuši Ls 277 000. Lai palīdzētu visiem vētrā cietušajiem, ir jāgroza valsts budžets, bet tā ir juridiska procedūra, kas prasa zināmu laiku. Taču tas, nenoliedzami, ir iespējams, ja vien ir tāds uzstādījums vai vēlme palīdzēt vētrā cietušajiem, — situāciju skaidroja Andrejs Ceļapīters.
Madonas novada pašvaldības vadītājs atzina, ka skaitļi vēl var mainīties attiecībā uz privātpersonu zaudējumu apmēru. Piemēram, piektdien, kad Madonā bija ieradies Valsts prezidents, aprēķinātais zaudējumu apmērs privātajam sektoram bijis Ls 67 000, bet tagad tas jau pārsniedz Ls 100 000.
Visprecīzāk zaudējumu apmērs ir novērtēts pašvaldībām — Ls 54 705, tāpat daudzstāvu namiem — Ls 58 192 (13. augusta dati).
Vējgāze 8. augusta pēcpusdienā, kuras stiprums, kā lēš sinoptiķi, Madonā dažbrīd sasniedzis pat 32 m/s (precīzu mērījumu nav, jo elektrības trūkuma dēļ nedarbojās Madonas meteostacija), norāva arī vairākus jumtus, tai skaitā daudzdzīvokļu ēkās. Vaicāts, vai Madonas pilsētas iedzīvotājiem, kuri dzīvo šādās mājās, dzīvokļos lietus laikā nelīst ūdens, Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs atzina, ka arī to pirmajās dienās ir izjutuši iedzīvotāji.
— Uzreiz pēc vētras daudzdzīvokļu māju jumtus nepaspēja nosegt, un lietus laikā dzīvokļos lija ūdens. Tagad ir uzlikti pagaidu jumti un, iespējams, jau tuvākajās dienās sāks klāt pastāvīgus jumtus. Atklāts jautājums gan ir par finansējumu. SIA „Madonas namsaimnieks” pagaidām šim mērķim izmanto uzkrājumu līdzekļus, bet tas ir pagaidu risinājums. Gaidīsim Ministru kabineta lēmumu un paralēli tam izvērtēsim arī Madonas novada pašvaldības iespējas sniegt finansiālu atbalstu vētrā cietušajiem, — atzīmēja Andrejs Ceļapīters.
Viņš piebilda, ka, veidojot nākamā gada budžetu, vairāk līdzekļu tiks paredzēts tieši pašvaldības īpašumu apdrošināšanai.
— Līdz administratīvi teritoriālajai reformai un novadu izveidošanai tagadējās pagastu pārvaldēs bija dažāda pieredze. Madonas pilsētas pašvaldība savus īpašumus jau bija apdrošinājusi pirms 2005. gada janvāra vētras, kad, kā daudzi atceras, jumts tika norauts arī Madonas kultūras namam. Pašvaldībai piederošos īpašumus bija apdrošinājusi arī rajona padome, bet pagastu padomes tolaik rīkojās atšķirīgi. Dažas apdrošināja īpašumus, turpretī citas — ne. Tagad, kad uzstādījums Madonas novadā ir viens — visam pašvaldības nekustamajam īpašumam ir jābūt apdrošinātam, atkarībā no finansiālajām iespējām būs jānosaka prioritātes. Ja finansiāli nevarēsim atļauties apdrošināt visus īpašumus, izvēlēsimies svarīgākos, bet, manā skatījumā, mums būtu jāapdrošina visa pašvaldības saimniecība. Tas ir gan vienkāršāk, gan ir arī daudz mazāk problēmu, ja notiek šādas dabas stihijas vai citi nelaimes gadījumi, jo tad novērst postījumu sekas talkā nāk apdrošināšanas firmas, — savu nostāju atklāja Andrejs Ceļapīters.
Viņš piebilda, ka arī iedzīvotājiem būtu jārīkojas līdzīgi.
— No tādām nelaimēm mēs neviens neesam pasargāti. Nevar cerēt tikai uz valsts palīdzību vien. Esmu painteresējies, cik liela ir apdrošināšanas maksa pret šādām nelaimēm daudzdzīvokļu namiem. Kā man teica, tā esot apmēram 200—400 latu gadā. Protams, arī tā ir liela nauda, toties tad ir zināms garants, ja gadās kas neparedzēts. Kā rāda līdzšinējā pieredze, īpašumus ir apdrošinājuši tie uzņēmēji, kas ņēmuši kredītus un kur īpašumu apdrošināšana ir obligāts priekšnosacījums. Savus īpašumus bija apdrošinājuši arī vairāki 8. augusta vētrā cietušie, piemēram, AS „Madona”, „Ziemeļu nafta”. Arī Madonas novada pašvaldībai nav jādomā, kur ņemt naudu Madonas muzeja izstāžu zāļu jumta atjaunošanai, jo arī šī ēka ir apdrošināta, — uzsvēra Andrejs Ceļapīters.
Autors: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto
Autors: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto