Siltas pusdienas var paēst katrs

V. Larina izteicieni visvairāk pie sirds ķērās Madonas novada sociālā dienesta darbiniekiem, taču arī zupas virtuves apmeklētāji, kā arī citi madonieši Larinam veltīja skarbus vārdus. Leontīne no Madonas bija pārliecināta, ka vīrietis pats, visticamāk, sociālā dienesta telpās uzvedies nepieklājīgi, kā rezultātā viņam varētu būt palūgts aiziet (kā viņš to bija minējis savās pretenzijās).

— Sociālā dienesta pakalpojumus gan neizmantoju, bet ir sanācis runāt ar darbiniekiem. Vienmēr esmu sastapusies tikai ar laipnību, vēl tagad vēlos viņiem par to pateikties. Tāpēc man ir nesaprotams, kā šis cilvēks var tā izteikties par sociālā dienesta darbu. Interesanti, ka Vladislavs Larins pats rakstā atzīst, ka ir apmeklējis sociālos dienestus arī citās valstīs. Vai tas viņam tāds hobijs — izmantot palīdzību un pēc tam to nozākāt? — savu sašutumu pauda Leontīne.

Laikraksts „Stars” pēc darbinieces Vijas, kas strādā pie ēdiena sadales, lūguma klātienē pārliecinājās, ka kopgalda telpas ir tīras, atbilst sanitārajām normām, arī pašai darbiniecei, kas aizvieto citu darbinieci atvaļinājuma laikā, ir gan sanitārā grāmatiņa, gan medicīniskā izglītība, gan darba līgums ar sociālo dienestu. Pēc raksta izlasīšanas Vija ļoti pārdzīvojusi, tāpat arī bijusi nesaprašanā, kāpēc ēdiens vīrietim šķiet negaršīgs. Vija uzsvēra: — Ēdiens netiek gatavots tepat sociālajā dienestā, bet gan PII „Saulīte”. Tur taču ēdienu gatavo gan bērniem, gan iestādēm — arī sociālajam dienestam gatavoto zupu kvalitāte ir tikpat laba. Katru dienu ir cita zupa, tāpēc arī ir izslēgts, ka tā būtu varējusi būt veca. Žēl vienīgi, ka drosmes pateikt pašiem sociālā dienesta darbiniekiem savas pretenzijas Larinam nebija, arī pēc raksta publicēšanas viņš izlikās, ka nekas nav noticis, un nākamajā dienā bija ieradies uz pusdienām. Manuprāt, tas vien liecina, ka viņš pats neuzskata zupas par negaršīgām vai apstākļus kopgalda telpās — par antisanitāriem.

Visvairāk gan sociālā dienesta darbiniekus, gan arī saņemtā ēdiena kvalitāti aizstāvēja citi zupas virtuves apmeklētāji. Dažs minēja, kādi vīrieša paustajiem apvainojumiem varētu būt iemesli, savukārt cits lakoniski vien noteica — ja negaršo, lai neēd!

Edviga zupas virtuvi apmeklē bieži un nekad neesot bijis iemesla sūdzēties par ēdiena kvalitāti vai garšu. Tāpat arī darbinieces esot laipnas. Viņa ļoti novērtēja, ka sociālajā dienestā pat atvēlēta speciāla telpa, kur pusdienot: — Larins lielīgi apgalvoja, ka citur tā nenotiek kā Madonā, piemēram, kaut vai Rīgā — cilvēkam ielej zupu līdzpaņemtā trauciņā, un viņam turpat gar stūriem jāslapstās un tā zupa jāapēd. Teju vai uz ielas! Šeit ir skaisti iekārtots, galdiņi, kur apsēsties, katram savs šķīvis, trauciņi ar sāli, ir pat televizors. Labāk lai ir pateicīgs par to, kas ir!

Arī Viktors slavēja bezmaksas ēdināšanas pakalpojumu, atzīstot, ka zupas garšo gluži kā mājās gatavotās. Sociālās darbinieces savureiz neliedzot arī papildporciju, ja kas paliek pāri. Arī ārā neviens bez iemesla netiekot dzīts.

— Bezmaksas ēdiena pakalpojums ir anonīms, tam nav kritēriju — kas palīdzību var vai nevar saņemt. Šis ir vienīgais pakalpojums, ko pašvaldība saglabājusi anonīmu. Respektīvi, siltas pusdienas var atnākt paēst jebkurš — nav jāuzrāda ne pase, ne trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss. Tas domāts, lai ikviens te var atnākt vismaz reizi dienā paēst siltas pusdienas, jo dzīvē katram no mums var gadīties visādi. Dienā pasniedzam 60 porciju, pagājušajā nedēļā veicām zupas virtuves apmeklētāju uzskaiti, lai zinātu aptuveno pieprasījumu un varētu pielāgot piedāvājumu nākotnē. Esam iesaistījušies projektā, kura ietvaros no lielveikala varam iepirkt pārtikas produktus, kas nepieciešami zupas pagatavošanai, par zemāku cenu.

Zupas virtuves iekārtošanai esam izmantojuši arī ziedojumus — šķīvjus, krūzes, dakšiņas, tehnisko nodrošinājumu, trauku mazgājamo mašīnu un dekoderu televizoram. Arī ar to, manuprāt, sociālais dienests ir nācis pretī saviem klientiem. Pirms pusdienām ikviens te var atnākt, palasīt kādu grāmatu lasītavā, pēc lūguma darbinieces ieslēgs televizoru kopgalda telpās, — pastāstīja Madonas novada sociālā dienesta vadītājs Gundars Riekstiņš. 

Jautāts par sociālā dienesta sniegto palīdzību kopumā, sociālā dienesta vadītājs atklāja, ka sociālās palīdzības budžets nav kļuvis mazāks, bet gan lielāks palicis pieprasījums. Gundars Riekstiņš skaidroja: — Madonas novadā ir 4142 trūcīgās personas, tas ir aptuveni 15% novada iedzīvotāju. Nekad iepriekš šis skaitlis nav bijis tik liels, turklāt tam ir tendence augt. Pusi no garantētā minimālā ienākuma pabalsta un 20% no dzīvokļu pabalsta naudas varam atgūt no valsts. Taču atgūtais netiek noglabāts budžetā, bet gan laists tālāk, tiek izmaksāti pabalsti citiem, kam varbūt iepriekš naudas nepietika.

Kā jauns atbalsta veids šogad būs dāvanu karšu izsniegšana trūcīgām ģimenēm ar bērniem, kuri šoruden uzsāks skolas gaitas. Jau šobrīd tiek pieņemti iesniegumi, pieteikties var visas ģimenes, kam ir bērni — skolēni jebkurā no Madonas novada vispārizglītojošajām skolām. Par dāvanu karti Ls 20 vērtībā „Zvaigznes ABC” grāmatnīcā vecāki saviem bērniem varēs iegādāties gan grāmatas, gan kancelejas preces, gan skolas somas. 

Autors: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto