– Nesen pabiju pie draugiem, kas nopirkuši lauku mājas, kur daudzu krūmu starpā ir arī saauguši ķirši un daudz to atvašu. Pirms atvases izzāģēt, vēlētos, lai kāds pieredzējis dārznieks izskaidro, vai no ķiršu atvasēm var izaudzēt ko vērtīgu un sagaidīt garšīgus skābos ķiršus. Varbūt nav vērts pat mēģināt izrakt un pārstādīt?
Kādreiz vectēvs tieši tā arī darīja – izraka skābā ķirša atvasi, iestādīja, un pēc tam visi ēdām ogas. Vai var tā rīkoties arī šoreiz? – vaicāja Dace Okmane, kas šovasar ciemojas Cesvainē.
Jautājumu adresēju Sarkaņu pagasta z/s "Poļvarka" saimniekam Ivaram Svārpstonam, kam ir arī ķiršu dārzs. Saimnieks komentēja: – Ir iespēja, ka ķiršu kociņi aug no Ulmaņa laikiem, un no tiem patiešām var izaugt ražojoši skābie ķirši. Esmu tā darījis. Arī, braucot pa Madonas mājām, man ir stāstīts, kas ir izaudzēts un pavairots no tā, kas jau aug dārzā. Ja ķiršiem ir patsakņi, tad tur, kur uz sāniem veidojas atdaleņi, ir ar lāpstu jācērt nost, jāizrok un iegūtā stāda sakne, kaut neliela, ar maziem matiem mēdz ieaugt. Tie varētu būt labi skābie ķirši, ja ir veco laiku stādījums. Mēs savus skābos ķiršus potējam uz smaržīgā ķirša, līdz ar to šāda ķirša atvase būs meženis – pilnīgi nebaudāms. Grūti spriest, jo ir jāskatās, cik vecs dārzs. Iespējams, ka kaut kas var iznākt – ja būs bijušas garšīgas vecā ķirša ogas, tad tādas būs arī bērniem jeb atvasēm. Katrā gadījumā vajag paeksperimentēt, un pēc tam būs pašu iegūta pieredze. Nozāģēt jau var vienmēr.
Autore: IVETA ŠMUGĀ