Pagājušās sestdienas „Stara" numurā informējām par drošību uz ūdens, kuras neievērošana pēdējā mēneša laikā ir prasījusi daudzu cilvēku upurus. Arī pagājušās nedēļas nogale ir iezīmējama melnā krāsā, jo, atpūšoties uz ūdens, dzīvību zaudēja 17 cilvēki, un bojā gājušo skaits palielinās katru dienu.
Kopumā jūlijs, kas vēl nav noslēdzies, ir melnākais mēnesis pēdējo gadu statistikā. Šomēnes Latvijā noslīkuši jau 39 cilvēki. iepriekšējos gados noslīkušo skaits bija krietni mazāks (13-21 cilvēkam), vien 2006. gadā dzīvību uz ūdens bija zaudējis 41 cilvēks. Kopumā šogad noslīkuši jau 92 cilvēki. Tiesa, šajā statistikā parādās tikai tie gadījumi, kad ir strādājis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Faktiskais noslīkušo cilvēku, it sevišķi bērnu, skaits ir lielāks. Piemēram, ja klātesošie no ūdens izvelk slīkstošo cilvēku, bet viņš jau ir miris, VUGD palīdzība nav nepieciešama un uz notikuma vietu neizbrauc, tātad arī neparādās šajā statistikā.
Mūsu novados – trīs izsaukumi
VUGD Vidzemes reģiona brigādes Madonas daļas un tās posteņu glābēji šogad saistībā ar glābšanas darbiem uz ūdens ir devušies vienu reizi, bet uz noslīkušo meklēšanu –
divas.
– Pirmais gadījums bija 27. maijā, kad karjera ezerā cilvēkam bija plīsusi laiva un viņš saviem spēkiem netika krastā. Otrs gadījums bija 6. jūnijā Aronas pagastā. Laiks tobrīd vēl bija vēss, un noslīkušais bija lietojis alkoholu. Nesenākais gadījums bija šās nedēļas nogalē,17. jūnijā, kad Vestienas pagastā noslīka 60 gadus vecs vīrietis, – informēja VUGD Madonas daļas inspektors Erlands Stangainis.
Vaicāts par iespēju profilaktiski apbraukāt peldvietas un kontrolēt situāciju tajās, Erlands Stangainis atzina, ka tas ir praktiski neiespējami, jo bijušā Madonas rajona teritorijā ir ļoti daudz ezeru, upju un piemājas dīķu un izkontrolēt situāciju katrā ūdenstilpnē nav reāli. Karjera ezers varētu būt vienīgā šāda vieta.
Ņemot vērā šo situāciju, VUGD aicina iedzīvotājus būt ļoti uzmanīgiem, atpūšoties gan uz ūdens, gan atrodoties pie tā, un rūpēties par savu un bērnu drošību, ievērojot elementāru piesardzību. Iestājoties siltam un saulainam laikam, gandrīz ik dienas tiek saņemta informācija par traģiskiem nelaimes gadījumiem uz ūdens.
Par drošību jārūpējas pašam
Iekšlietu ministrijas un VUGD ir apkopojis priekšlikumus, kas jāievēro, lai uz ūdens nenotiktu nelaime.
Padomi, kas būtu jāievēro, ir it kā ļoti vienkārši un visiem zināmi, tomēr, atpūšoties pie ūdens, tie parasti tiek aizmirsti, un diemžēl notiek nelaimes. Ieteikumi ir veidoti, ņemot vērā konkrētus gadījumus, katra šā vienkāršā ieteikuma neievērošana ir prasījusi kāda cilvēka dzīvību. Daži no šiem padomiem tika sniegti arī iepriekšējā rakstā par drošību uz ūdens, taču dažkārt ir vērts savas zināšanas atsvaidzināt. Pirmkārt, pareizi ir jāizvēlas peldvieta. Visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērķim paredzētā vietā. Ja tādas nav, atcerieties, ka peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu. Otrkārt, nepazīstamā vietā uzreiz nedrīkst lēkt ūdenī. Vispirms jāpārliecinās, vai ūdens tilpnes gultnē nav akmeņu, nogrimušu asu priekšmetu, pret kuriem, lecot no augstuma, iespējams gūt savainojumus. Ja gadījies pārkarst saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo var sākties krampji un sirds darbības problēmas. Alkohola reibumā par peldēšanos ir jāaizmirst.
Nav ieteicams doties peldēties vienam. Ja uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu ekstremālā situācijā palīdzēt. Nav ieteicams peldēt stipra vēja vai negaisa laikā, arī nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo, aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ.
Atrodoties uz piepūšamā matrača vai izmantojot peldriņķi, nevajadzētu peldēt tālu no krasta, jo negaidot piepūšamais peldlīdzeklis var saplīst vai arī vējš var iepūst dziļumā, aiznest pa straumi.
Pirms ļaut bērniem baudīt ūdens priekus, vecākiem vajadzētu pārbaudīt izvēlētās peldvietas, vai ūdenstilpnes gultne nav bedraina, dūņaina. Pārbaude jaunās sezonas sākumā jāveic pat zināmā vietā. Ūdenī pieaugušajiem jāpieskata bērni, kas jau labi prot peldēt, jo dažkārt bērni pārvērtē savas spējas. No krampjiem ūdenī neviens nav pasargāts, turklāt bērns šādā situācijā izbīstas daudz vairāk nekā pieaugušais un zaudē paškontroli. Peldēt nepratējiem uz ūdens palīdzēs noturēties tikai speciālā peldveste. Savukārt piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matracīši, bumbas) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt – pieaugušo uzraudzībā. Ja bērns dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargā, ja mazais iekrīt ūdenī. Taču peldlīdzekļos neizmantojiet drošības jostas, lai bērns nepārkristu pāri malai, jo Laivas apgāšanās gadījumā bērns atradīsies zem ūdens. Ja pie mājas ir dīķi, baseini, akas, tie jānorobežo tā, lai bērni paši klāt netiktu, un mazulis obligāti ir nepārtraukti jāuzrauga. Piemājas baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību. Bērns, sniedzoties pēc tām, var iekrist ūdenī.
Kā rīkoties, pamanot slīcēju
Ūdenī nevajadzētu jokojoties skaļi saukt: „Palīgā! Slīkstu!" Situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību.
Slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tādēļ pirms glābšanas uz ūdens jānovērtē situācija un savas iespējas. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kas labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā.
Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens. Ja gadījies kļūt par nelaimes aculiecinieku, jācenšas pēc iespējas labāk iegaumēt notikuma vietu, izmantojot orientierus gan uz ūdens, gan krastā, lai varētu glābējiem precīzāk norādīt vietu, kur notikusi nelaime.
Nelaimes gadījumā nekavējoties jāizsauc glābēji pa tālruni 112. Pēc iespējas precīzāk jānorāda nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta.
Šos ieteikumus par drošību uz ūdens jāpārrunā ģimenēs un arī izglītības iestādēs ar bērniem un pusaudžiem.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS