Jau sesto gadu norisinās velomaratons „Barona taka". Šīs akcijas organizatore ir Vita Jaunzema, neformālā vides izglītības projekta „Pēdas" vadītāja. Velomaratona sākumpunkts ir Igaunijā – Tartu, bet galamērķis – Dundaga.
Kopā 1000 km garš ceļš. Brauciens ir sācies 7. jūlijā un noslēgsies 23. jūlijā.
Kāpēc šāds velomaratons? Visiem labi zināmais Dainu tēvs Krišjānis Barons 1859. gada vasarā 24 gadu vecumā mēroja garo ceļu no Tērbatas (Tartu) universitātes līdz savām mājām Dundagā, apceļojot daudzas skaistas vietas gan Igaunijā, gan Latvijā. Velobraucēji veic tieši to pašu ceļu, iepazīstot Latviju un Igauniju un priecājoties par kultūrvietām, dabas krāšņumu un jaukajiem cilvēkiem.
Šogad velomaratona moto ir „PAR tīru uz zaļu Latviju", kas ir kā simbolisks turpinājums pavasara lielajai talkai. 17 dienu garajā braucienā var piedalīties jebkurš interesents. Akcijas laikā tiek stādīti koki, dalībnieki izglītojas un sporto.
11. jūlija pēcpusdienā velomaratona dalībnieki sasniedza Ērgļus. Jāpiebilst, ka bija jau sācies lielais karstuma vilnis Latvijā, un var tikai apbrīnot dalībnieku apņēmību un izturību, jo dažs no braucējiem varonīgi vēlējās veikt visu trasi.
Kristīne Lūse, „Meņģeļu" muzeja vadītājas v. i., informē par „Barona takas" dalībniekiem brāļu Jurjānu muzejā: „Spītējot karstajiem laika apstākļiem, 11. jūlija vakarā riteņbraucēji ir nonākuši līdz Ērgļiem un dodas uz brāļu Jurjānu memoriālo muzeju „Meņģeļi", kur gaida izkurināta melnā dūmu pirtiņa, no „Meņģeļu" pļavās lasītām tējzālēm gatavotā tēja. Viena pēc otras kā sēnes pēc lietus muzeja pagalmā ceļas teltis.
12. jūlijā pulksten 10.30 velomaratonisti izbauda „100 g kultūras" (kā smejoties saka riteņbraucēji) par brāļu Jurjānu dzimtu, tiek ieausti motīvi kopīgajā lupatu deķī un ieskandināti gan metāla pūšamie instrumenti, gan Andreja Jurjāna klavieres, nospēlējot „Pūt, vējiņi!". Tad apraudzīti iestādītie augļu koki, lai labāk augtu, arī aplaistīti un nodziedāta dziesma „Bēdu, manu lielu bēdu".
Veicot nelielu rīta vingrošanu un novietojot pēdējās mantas mašīnās, riteņbraucēji turpina ceļu uz R. Blaumaņa memoriālo muzeju „Braki"."
Saule jau dāsni karsē gan „Braku" pļavas, gan velobraucēju muguras, tāpēc patīkamu veldzi sniedz muzeja vēsās ēkas. Tās aplūkojot, ir iespēja ieklausīties laikā, kad „Brakos" saimniekoja Blaumaņu ģimene. Saimes istabā pārtopam pasakas „Velniņi" tēlos. Un, re, pēkšņi te ieradušies divi nerātneļi velniņi, te ir gan saimnieks, gan vērsis, gan burlakas. Kad atnāk vecenīte, velnēni tiek berzti balti, lai atkal kļūtu par cilvēkiem – labiem un krietniem. Jauki ir uzkavēties rijā, jo te ir visvēsākais. Akcijas vadītāja Vita Jaunzema un Latvijas Radio 2 programmu vadītāja Baiba Palkavniece ir devušās uz Zibensšķelto akmeni, lai klusumā un mierā saņemtu kaut daļiņu no šī milža enerģijas tālajam ceļam. Kā dāvana „Brakos" tiek iestādīta jauna ābelīte ‘Baltā dzidrā'. Nu ir jādodas tālāk – uz Koknesi.
Latvijas iedzīvotāji regulāri tiek informēti par velomaratona norisi, jo Radio 2 gan rīta pusē, gan pēcpusdienā sazinās ar braucējiem un uzzina visas karstākās ziņas un emocijas. Atliek novēlēt veiksmi un daudz, daudz izturības!
Autore: ZINTA SAULĪTE, Braku muzeja galvenā speciāliste
AUTORES foto