Karstais laiks cilvēkus dažkārt mudina meklēt veldzi, īpaši neizvērtējot, vai atvēsināšanās veids ir drošs vai nav. Vistiešāk tas attiecas uz atpūšanos pie ūdeņiem.
Kaut ikdienā nereti nākas lasīt vai dzirdēt par kārtējo ūdens paņemto dzīvību vai arī atpūšoties gūto traumu, bijušajā Madonas rajonā, šķiet, pārgalvīgu saules nogurdināto ir mazāk nekā daudzviet citur Latvijā, jo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka glābējiem vilkt no ūdens ārā pārgalvjus nav nācies.
– Uz kopējā valsts fona bijušais Madonas rajons statistikas ziņā izskatā labi. Nav bijuši nedz negadījumi uz ūdens, nedz nopietnas ugunsnelaimes, vien degusi tehnika un viena ēkas piebūve. Grūti pateikt, kādēļ šovasar, kad ir tik karsts laiks, ir iepriecinošāka statistika nekā citus gadus. Varbūt cilvēki ir sākuši labāk izvērtēt savu rīcību un tās iespējamās sekas, varbūt, mazinoties cilvēku skaitam, ir samazinājies arī negadījumu skaits, – norādīja VUGD Madonas daļas inspektors Erlands Stangainis.
Mežos šobrīd ugunsnedrošais periods vēl nav izsludināts, un arī lieli mežu ugunsgrēki valstī nav fiksēti, taču tas nenozīmē, ka briesmu nav.
– Šajā laika periodā nevajadzētu strādāt ar atklātu liesmu, dedzināt ugunskurus un pat smēķēt, jo pietiek ar nelielu dzirksteli, lai mežs aizsviltos. Uzmanīties vajadzētu arī uz ūdeņiem. Dažkārt cilvēki, kārtīgi sasvīduši, metas atvēsināties ūdenstilpēs, ko nepārzina, un gūst traumas vai pat aiziet bojā, – uzmanīties gan mežā, gan uz ūdeņiem aicināja Erlands Stangainis.
Kas jāievēro, atpūšoties pie ūdeņiem
Daudzi karstajā tveicē meklē glābiņu pie ūdeņiem, gan peldoties, gan vizinoties ar laivām un nodarbojoties ar dažādiem ūdens sporta veidiem vai vienkārši sauļojoties. Tomēr vienmēr vajadzētu atcerēties, kā pasaudzēt sevi un citus, lai jaukā atpūta nepārvērstos par traģēdiju.
Vispirms jau pareizi jāizvēlas peldvieta – visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Ja tādu nav, peldvietas krasts jāizvēlas lēzens, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jānoskata vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu. Nevajadzētu peldēties ūdens tilpnēs, kur tas ir aizliegts. Doties peldēties bariņā ir ne tikai interesantāk, bet arī drošāk. Daudzas problēmas rodas tādēļ, ka peldoties cilvēks pārvērtē savus spēkus. Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Turklāt, ja iepriekšējā sezonā varēji pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka fiziskā sagatavotība ir tāda, ka vari to izdarīt arī šobrīd, it īpaši laikā, kad karstums novārdzinājis organismu.
Piesardzīga rīcība dažbrīd var šķist smieklīga, taču vienlaikus tā var arī izglābt dzīvību. Piemēram, ir vērts pirms došanās ūdenī pabrīdināt krastā palikušos par to, cik ilgi un tālu esi plānojis peldēt.
Bieži dzirdēto brīdinājumu, ka nedrīkst mesties pa galvu, pa kaklu ūdenī, kur iepriekš nav lekts, nereti uztver kā lieku, taču šis ir viens no smagāko traumu cēloņiem. Vajag pārliecināties, vai ūdenstilpnes gultnē nav kādi akmeņi, nogrimuši asi priekšmeti, pret kuriem, lecot no augstuma, var gūt savainojumus.
Karstajā laikā piesardzība ūdenī ir vēl nozīmīgāka. Saulē pārkarsušam ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo var sākties krampji.
Īpaši jāpieskata bērni
Ja pieaugušie par savu drošību lielākoties spēj parūpēties, tad ar maziem bērniem ir citādāk. Pirms ļaut bērniem baudīt ūdens priekus, vecākiem vajadzētu pārbaudīt izvēlētās peldvietas, vai ūdenstilpnes gultne nav bedraina vai dūņaina. Kad bērns dodas ūdenī, pieaugušajam noteikti jābūt tuvumā un modram. Visdrošāk, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu. Bērniem drīkst ļaut plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Ūdenī pieaugušajiem jāpieskata arī bērni, kas jau labi prot peldēt. Bērni var pārvērtēt savas spējas. No krampjiem ūdenī neviens nav pasargāts, turklāt bērns šādā situācijā izbīstas daudz vairāk nekā pieaugušais un zaudē paškontroli. Bērni jāuzmana arī no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt tik negaidītas izbailes, ka mazulis no tā vien zaudē līdzsvaru. Turklāt vilkmes straume nemanot peldētāju var ienest dziļāk gultnē.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto