Jau kādu laiciņu Poruka ielas tirdziņā, Madonas tirgotavā, nopērkamas pirmās meža
veltes – mellenes un gailenes. Taču tik lielā daudzumā ogas un sēnes kurā katrā mežā vēl nav salasāmas, zinātāji pēc tām dodas uz jau ierastām vietām.
Vispilnākos spaiņus, protams, var salasīt ārpus pilsētas, lauku mežos. Taču arī pilsētnieki izvēlas meža veltes ne tikai nopirkt tirdziņā, bet salasīt paši. Mežā netālu no Madonas slimnīcas sastapām Igoru, kas lasīja mellenes: – Šī ir pirmā diena, kad atnācu palasīt ogas, bet nedomāju tās nekur tālāk pārdot – tās domātas mums, mājiniekiem. Mamma izdomāja, ka varētu pusdienās uzēst mellenes ar pienu, tāpēc atnācu kādu litriņu ielasīt. Neteiksim, ka ogu šeit būtu ļoti daudz. Ja gribētu lasīt pārdošanai, noteikti šeit nebūtu ko meklēt, bet pašu galdam pietiks.
Novērots, ka karstais laiks ogotājus un sēņotājus nemaz tik ļoti nebaida, jo meža paēnā saules stari netraucē. Taču lielais odu un dunduru daudzums gan liedzot iet mežā agri no rīta un vēlu vakarā, atzina Igors. No otras puses, karstā laika dēļ sēnes negribot augt, savukārt mellenes, šķiet, padevušās gan sīkākas, gan skābākas.
Ogu iepircēji atklāja, ka patlaban vēl notiek tāda kā iešūpošanās ar ogu un sēņu pārdošanu. Turklāt, kamēr vieni uzgājuši bagātīgas melleņu vietas, cituviet tās esot vēl pazaļas.
Kā zināms, daudzi ogu un sēņu sezonā gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, bet svarīgi atcerēties, ka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, ka no šiem ienākumiem ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Šobrīd fiziskai personai ir iespējams izvēlēties, kā nomaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli no ienākuma, kas gūts no ogošanas, sēņošanas un savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas:
1) ja fiziskā persona nodod juridiskai personai šo savākto savvaļas produkciju, tad juridiskā persona pirms ienākuma izmaksas ietur 26 procentus iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita izdevumus, piemērojot izdevumu normu 60 procentu apmērā no izmaksājamās summas (tas ir, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli 26 procentiem apliek 40 procentus no gūtajiem ienākumiem); 2) ja fiziskā persona izvēlas pati tirgot savākto savvaļas produkciju, iedzīvotāju ienākuma nodokli 26 procentu apmērā maksā rezumējošā kārtībā, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju līdz nākamā gada 1. aprīlim (par 2010. gadā gūtajiem ienākumiem ne vēlāk kā 2011. gada 1. aprīlī). Arī šajā gadījumā tiek piemērota izdevumu norma 60 procentu apmērā; 3) sākot no 2010. gada 1. janvāra fiziskām personām pastāv vēl viena iespēja. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr.1646 „Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri", maksāt patentmaksu par tirdzniecībai paredzētajām savāktajām dabas veltēm (par savvaļas sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanu mežos un pļavās 30 latu mēnesī). Šajā gadījumā fiziskā persona, kas vēlas maksāt patentmaksu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā „Reģistrācijas iesniegumu patentmaksas veikšanai" ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms vēlamā patentmaksas piemērošanas datuma un divu darbdienu laikā samaksā patentmaksu par visu iesniegumā norādīto termiņu. Patentmaksu maksā par vienu, trim vai sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Turklāt persona, kas ir izvēlējusies maksāt patentmaksu, ir sociāli apdrošināma persona, jo no mēneša patentmaksas 67 procenti tiek ieskaitīti valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, bet 33 procenti – maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā. Papildus iedzīvotāju ienākuma nodoklis netiek aprēķināts.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto