Jūnija vidus, jūlija sākums Latvijā ir zemeņu laiks, un, šķiet, nav īpaši daudz cilvēku, kam šīs aromātiskās ogas negaršo. Arvien populārāks kļūst teiciens, ka „mājās, kur ēd zemenes, dakteriem nav ko darīt". Ogas tiek ēstas svaigā veidā, liktas saldētavā ziemai, gatavoti ievārījumi. Diemžēl zemeņu laiks strauji tuvojas nobeigumam, arī Praulienas pagasta „Ataugās".
– Šogad zemeņu laiks pie mums sākās salīdzinoši agrāk nekā iepriekšējā gadā – pirms Jāņiem jau bija pirmās lielās, skaistās ogas. Zemenes ir pārziemojušas samērā labi, jo ziemā bija daudz sniega. Taču tā kā pavasaris bija auksts un lietains, daudzviet izplatījās zemeņu puve un tas ražu iespaidoja, jo sākumā zemenes bojājās. Raža šogad salīdzinoši nav liela, es domāju – ne tikai mums, bet visā Latvijā tā ir pieticīgāka. Arī no Polijas šogad ieveda salīdzinoši mazāk ogu, jo tur bija plūdi un daudzviet zemeņu platības izslīka, tas ietekmēja zemeņu tirgu – šogad tas bija mazāks, citus gadus ievesto ogu bija vairāk, un bieži tās uzdeva par vietējām. Starp citu, ievestās zemenes var diezgan viegli atpazīt – visas ogas ir teju viena lieluma, jo viņiem ir cita audzēšanas tehnoloģija: ievāc pazaļas, pēc tam šķiro. Bet vietējais tirgus ir tik liels, cik liels tas ir, – atzīst „Ataugu" saimniece Antra Gotlaufa. – Daudzi ir neapmierināti, ka ogu nav tik daudz kā citugad, tad varēja iebraukt jebkurā laikā, un zemenes bija nopērkamas. Šogad mēs tirgojām tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Tomēr es uzskatu, ka madonieši ir mazliet priviliģētā situācijā, jo Madonas pievārtē ir vairāki zemeņu audzētāji un ir iespējas gan pašiem lasīt ogas, gan atbraukt jau pēc salasītām. Diemžēl ogu laiks strauji tuvojas nobeigumam, bet labā ziņa ir tā, ka tūlīt sāksies avenes. Dārza aveņu raža arī šogad nebūs tik liela kā pagājušajā gadā, jo tās ziemā pasala, it īpaši Kurzemes pusē. Rūpes sagādāja arī karstais laiks, kad vajadzēja stādus papildus laistīt. Jā, darba ir daudz, bet reizē ir gandarījums, ka cilvēki to novērtē – arvien vairāk izvēlas vietējās ogas. Ja pirms pāris gadiem bija vienalga (veikalā taču visu var nopirkt!), tad tagad labprāt paši atbrauc pakaļ, parunājas. Žēl, ka nav tik lielas platības un ogu pietiekami daudz, lai visiem pietiktu. Prieks, ka cilvēki šobrīd vairāk rosās – zaptes vāra, domā par krājumiem ziemai. Es domāju, ka tie, kas strādā un darbojas, nepazudīs, – ir pārliecināta Antra Gotlaufa.
Autore: BAIBA MIGLONE
AGRA VECKALNIŅA foto