– Esam jau trešajā paaudzē ļaudonieši, jo šeit pasaulē nākuši gan mani bērni, gan arī mazbērni, – „Staram" atklāj BENITA KARKOVSKA. – Pati gan esmu dzimusi tagadējā Gulbenes novadā, netālu no Pededzes upes, bet jau no 10 gadu vecuma dzīvoju Ļaudonā. Šeit iepazinos ar savu vīru Edvīnu, ar ko kopā esam nu jau 33 gadus, ir izaudzināti pieci lieliski bērni.
Esmu beigusi Ļaudonas vidusskolu. Pēc tam Jēkabpilī tehnikumā izmācījos par grāmatvedi un līdz pat juku laikiem nostrādāju saimniecībā savā profesijā. Kad jau viss likvidējās, nācās meklēt citu darbu. Sagadījās, ka bija brīva vieta skolas virtuvē, un es pieteicos darbā. Mana tante savulaik bija godu saimniece, un es jau kopš bērnības gāju palīgos, likās tīri interesanti. Šeit strādāja arī mana draudzene, ar ko kopā bijām gājušas viesībās par saimniecēm, un tā nospriedu, ka varētu pārkvalificēties par pavāri. Nožēlojusi neesmu. Esmu nostrādājusi šeit jau 15 gadu. Mums ir ļoti jauks kolektīvs, un darbs man tiešām ir pie sirds, – atzīst Benita.
– Ļoti priecājos tajos brīžos, kad kopā sabrauc visa mūsu kuplā ģimenīte ar savām otrajām pusītēm – trīs meitas un divi dēli – Karīna, Rita, Maija, Raitis un Uldis. Redz, kā sanāk, man vispirms dzima meitas, savukārt meitām – dēli. Man jau ir trīs mazdēliņi un mazmeitiņa. No laika gala mums lielākā kopā pulcēšanās ir kapusvētki (Ļaudonas kapos atdusas mana māmulīte un tētis), tāpat arī citi svētki.
– Brīvajā laikā – dārzs, puķes, arī trušu saime. Šobrīd arī vairāk nekas, bet kādreiz, kad bērni bija mazi, gan bija liela saimniecība. Ļoti patīk lasīt grāmatas. Mani jau paķircina, ka esmu tāds grāmatu tārps. Kādreiz vasarās, kad citi bija devušies diendusā, es ar grāmatu šķūņaugšā siena pantā tā aizlasījos, ka nemaz nejutu, kā laiks aizskrien. Esmu pa pusei tāds kā dabas bērns, mani saista ūdeņi, mežs, pļavas, putnu dziesmas, siena smarža, labprāt lasu ogas, sēnes. Varu viena pati izstaigāt visus mežus, man pat negribas, ka kāds līdzi nāk.
Kad uzjautāju par vārdu, Benita atklāj – mamma stāstījusi, ka vecmātei, kas pieņēmusi dzemdības, esot bijušas divas meitas – Biruta un Benita. Tā kā mammas māsasmeita bija Biruta, mamma izvēlējusies Benitu, jo tas licies tāds tīkams un diezgan reti sastopams vārds.
– Man ļoti patīk savs vārds. Kādā vecā kalendārā lasīju, ka tas tulkojumā nozīmējot ‘svētītā', un tad es nodomāju – laikam jau tā arī ir – Dievs mani ir svētījis, man ir kupla ģimene, labi darbabiedri, kaimiņi.
Autore: BAIBA MIGLONE
AGRA VECKALNIŅA foto