Par ziedu likteni pie Meirānu tautas nama satraucās kāda šī pagasta iedzīvotāja: – Pēc tam, kad tika atklāts renovētais tautas nams, apkārt palika liela platība, ko labiekārtot, apzaļumot. Tā kā tas netika darīts, paši iedzīvotāji ņēma iniciatīvu savās rokās, puķu audzētāji saziedoja puķu stādus. Liels bija iedzīvotāju šoks, kad pāris dienu pirms Jāņiem šīs puķes tika izrautas.
Vairāk par notikušo, domājams, pārdzīvo puķu audzētāji, kas, labu gribēdami, stādus saziedoja. Taču izrādās, ka puķes nav izraktas ārā atšķirīgu gaumju vai skaistuma izpratnes dēļ, bet gan tāpēc, ka tās iestādītas ne pārāk piemērotā vietā. Par notikušā apstākļiem sīkāk skaidroja Meirānu tautas nama vadītāja Inga Aizsilniece: – Katrs, kas ziedoja šos stādus, noteikti jau bija iecerējis, kur tie atradīsies – pie nama ēkas, kas atrodas blakus centrālajai ielai. Taču stipro lietusgāžu rezultātā pierādījās, ka mūsu sākotnējās ieceres ar dabas spēkiem nevar mēroties. Radās problēmas tur, kur kādreiz varbūt tādu nemaz nebija bijis. Lubānas novada pašvaldības apzaļumošanas speciāliste novērtēja situāciju, vienojāmies par citu risinājumu un puķu stādus tomēr izrakām, taču nekas netika izmests – tie tiks pārstādīti citā vietiņā. Tautas nama priekšpusē, kur šobrīd ir tukšums, varētu vai nu ierīkot stāvlaukumu un atbilstošu drenāžas sistēmu, ko cilvēki ļoti atbalsta, vai atjaunot kā apzaļumotu zonu pēc drenāžas ielikšanas. Taču pagaidām vairāk sliecamies par labu stāvlaukuma ierīkošanai, jo mašīnas citādi tiešām nav īsti kur novietot, un to ir atzinuši arī paši iedzīvotāji. Protams, stādot puķes nama priekšpusē, tika ne tikai ieguldīts mans un darbinieku darbs, bet arī izpaudās ziedotāju labā griba. Bet jājautā – vai labāk ļaut puķēm nīkuļot vietā, kas tomēr nav tām īsti labi piemērota, vai pārvietot tās pārdesmit metru tālāk uz citu kultūras nama pusi? Visticamāk, situācija izveidojusies tāda, kāda tā ir, tautas nama rekonstrukcijas rezultātā. Iepriekš ūdens no tā priekšpuses varēja aiztecēt pats, tagad tam traucē gājēju bruģētais celiņš, kas atrodas augstākā līmenī nekā zeme un it kā šo ūdens plūsmu aizsprosto. Pēc lietusgāzēm turklāt zemes virsējā kārta bija kļuvusi tāda kā nedzīva, tāpēc to noņēmām. Daudz ko pirms rekonstrukcijas jau nevarējām paredzēt, piemēram, ka lietusūdens labo zemi ar sēklām aizskalo notekgrāvī. Taču katrai problēmai ir iespējams risinājums. Iepriekš minētajā gadījumā, piemēram, tiek veidots pašu izrakts strautiņš, ko apliksim ar maziem akmentiņiem, tāpēc rezultāts būs gan praktisks, gan skaists.
Arī puķu dāvinātājiem situācija jau esot izskaidrota, parādīts, ka stādiņi ir dzīvi un veseli – vien gaida melnzemes vedumu. Inga Aizsilniece turpināja: – Saprotu, ka var rasties rūgtums par to, ka dāvinājums neatrodas izvēlētajā vietā, bet kur citur. Taču tas nenotika tāpēc, ka mēs nenovērtētu cilvēku labo gribu vai paši rīkotos, kā iegribas. Šobrīd esam vienojušies, ka uz dīķa un notekgrāvja pusi veidosim tādu kā atpūtas zaļo zonu, kur vietu radīs arī dāvinātie puķu stādi – īrisi un dālijas. Lai puķes iestādītu, jāsagaida vien, kad mums atvedīs melnzemi. Šajā pusē lietusgāzes noteikti netraucēs. Šķiet, pati daba ir norādījusi, kur puķēm būs „labāka dzīve", jo šeit viss zaļo jau pats par sevi, ir skaists dīķītis, koku ieloks, tiltiņš. Tāds kā paradīzes nostūrītis. Ceru, ka ar laiku izdosies šeit ierīkot arī ugunskura vietu, pie kura pabūt, atpūsties un palūkoties uz krāšņo ziedu dārzu. Visticamāk, kad iecere par atpūtas zonu būs realizēta, arī dāvinātāji priecāsies par risinājumu, kas, mūsuprāt, būs krietni veiksmīgāks.
Patlaban teritorijas labiekārtošanā katru dienu strādā divi stipendiātu programmas dalībnieki, savukārt celiņu līdz tiltam un pašu tiltiņu veidojuši Ingas Aizsilnieces radi. Par puķu stādiem liels paldies jāteic Rutai Žeierei, Velgai Gavarei un dāliju kolekcionārei Aijai Dzenītei, kas tos uzdāvināja Meirānu tautas namam. Pavisam drīz, mēneša laikā, būs tapusi zaļā atpūtas zona pie tautas nama, kur iedzīvotājus un viesus priecēs arī dāvāto ziedu dārziņš.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto