No 18. līdz 22. jūnijam Madonas novada Biksērē notika 3. uguns skulptūru festivāls. Tā darbā piedalījās uguns skulptūru tēlnieki Kārlis Īle, Andris Džiguns, Gundars Kozlovskis, Agnese Rudzīte, Oskars Mikāns, Gundega Evelone, Maija Puncule, Armands & Armands Vecvanagi, kas savus veidotos darbus pasākuma apmeklētājiem prezentēja 22. jūnijā īsi pirms pusnakts.
„Stara" komanda notikuma vietā pabija krietni ātrāk, un mēs bijām liecinieki mākslinieku entuziasmam, ar kādu viņi strādāja nelabvēlīgajos laika apstākļos, lai darbus pabeigtu laikus.
Pasākuma organizatore Valda Kļaviņa uzsvēra, ka šogad festivāls īstenojies ar Madonas novada domes un Sarkaņu pagasta pārvaldes atbalstu, nākamajam gadam skulptoru grupa var rēķināties ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu. „Rakstīju projektu „Vidzemes kultūras programmas" konkursam, un daļējs finansējums ir piešķirts. Kopā ar Kārli Īli, kas arī nākamgad ir gatavs strādāt Biksērē, varam jau domāt, kā festivālu organizēt 2011. gadā, lai Madonas novada ļaudīm un viesiem atkal sagādātu kādu jauku atpūtas mirkli."
Jāuzsver, ka vairāki tēlnieki Biksērē darbojās atkārtoti, uguns skulptūru festivālā pirmo reizi sastapu Gundegu Eveloni. – Pagājušajā gadā mani aicināja, bet netiku, tāpēc nopriecājos, ka šogad pirmsjāņu laikā nekas nebija paredzēts – varēju braukt uz Biksēri, – pastāstīja Gundega Evelone. – Pati esmu no Ogres, studēju Mākslas akadēmijas 3. kursā. Kopā ar palīgiem veidojām Jāņu zvaigznes, kas aizsāks uguns skulptūru rindu ūdenī.
Uz jautājumu, ko no tēlnieka prasa konkrētais mākslas žanrs, Gundega atbildēja: – Nepieciešama fiziskā izturība, spēja iztēloties, kā tas vēlāk izskatīsies degot, nepieciešamas fizikas un ģeometrijas zināšanas.
Materiālu ziņā uguns skulptūras ir samērā „mazprasīgas": vajadzīgi vien dēļi, salmi, stieples un degmaisījums. – Pirms darba materiālā veidojām telpiskas skicītes no maziem kociņiem, lai saprastu, kā darbs varētu izskatīties, – atklāja tēlniece.
– Gribu uzsvērt, ka šis bija labākais simpozijs, kurā esmu piedalījusies, jo darbs ritēja ļoti foršā, draudzīgā atmosfērā: kopā salijām, kopā pirtiņā izžuvām; paguvām aprunāties un izsmieties.
Taujāta, vai vietējos cilvēkus nācās iepazīt, Gundega Evelone atklāja: – Apkārtējos daudz neredzējām, tikai tos, kas „simtlatnieku" programmā nāca palīgā.
Spilgta personība
Ar uguns skulptūrām pirmo reizi strādāja arī Mākslas akadēmijas tēlniecības maģistrante Agnese Rudzīte. – Man bija ļoti interesanti iepazīt jaunus materiālus un izpausties citādāk, nekā līdz šim, – komentēja Agnese Rudzīte. – Veidoju sirdi, kas ezerā savienosies ar sauli, tas Jāņu tematikai likās atbilstoši.
Līdz šim tēlniece ir darbojusies ar bronzu, tāpat sevi apliecinājusi ledus un sniega skulptūru festivālos. Šobrīd Rīgā, galerijā „Pegazs", skatāma Agneses Rudzītes personālizstāde. – Darbojos ne tikai tēlniecībā, arī ar interjeriem, esmu gatavojusi strūklakas un turpinu gleznot, – sava rokraksta daudzpusību iezīmēja māksliniece. – Simpoziju pieredzi esmu uzkrājusi Somijā, Igaunijā, dizaina jomā esmu strādājusi Francijā.
Jūlijā Agnese dosies uz smilšu skulptūru festivālu Pēterburgā. – Gribas izmēģināt dažādus materiālus un atrast savējo, – pamatoja viņa. – Metināšana un darbs ar metālu man patīk, tāpat patīk veidot krāsainas skulptūras no stiklšķiedras.
Agnese savulaik absolvēja Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu, iespējams, tāpēc joprojām arī glezno. – Pēc rozīšiem visi parasti Mākslas akadēmijā stājas uz gleznotājiem, bet, tā kā Kārlis Īle bija mans pirmais veidošanas pasniedzējs, viņš ieinteresēja par tēlniecību, un akadēmijā iestājos tēlniekos, – pastāstīja māksliniece. Uz jautājumu, cik uzrunājoša viņai šķiet Biksēres apkārtne, Agnese atklāja: – Šai vietai ir ļoti laba noskaņa. Īpaši man patīk vecā muižas ēka un tās apkārtne, tāpat gravas un ielejas. Visā ir tāda mistērija, ka varu teikt – Biksēre ir īpaša vieta.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 29.06.2010.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto