Eiropas Komisijai (EK) turpinot organizēt izglītojošas un informatīvas vizītes Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, arī divām Madonas pārstāvēm – šī raksta autorei un Madonas novada bibliotēkas ES informācijas lasītavas vadītājai Daigai Lapiņai – bija iespēja no 15. līdz 18. jūnijam paviesoties tā saucamajā ES galvaspilsētā – Briselē. Šajā reizē uzsvars tika likts uz diskusiju par sociālajiem jautājumiem – ES nostāju attiecībā uz nodarbinātību un sociālajiem jautājumiem, ES pārtikas palīdzības shēmu, ES sociālo fondu un tamlīdzīgi.
Līdzīgi kā iepriekšējā braucienā uz Īriju, arī šoreiz uz vizīti Briselē bija aicināti reģionālo un nacionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālisti, kā arī bibliotēku darbinieki.
Pēc brauciena Madonas novada bibliotēkas ES informācijas lasītavas vadītāja Daiga Lapiņa dalījās iespaidos par vizītes laikā uzzināto: – Latvijas valdībai un Latvijas iedzīvotājiem būtu jāiemācās domāt un rīkoties stratēģiskāk – ilgtermiņā, jo mēs nedzīvojam tikai šodienai, mums jādomā par nākotni. Viena pati Latvija ir pārāk maza, lai spētu ietekmēt Eiropas līmeņa jautājumus, taču, sadarbojoties un izvirzot savstarpēji izdevīgus nosacījumus, tik tiešām iespējams panākt daudz.
Tāpat gribētos atzīmēt arī to, ka vēl joprojām nav skaidri definētas ES institūciju (EK, Eiropas Parlaments un citu) un dalībvalstu nacionālo parlamentu atbildības zonas. Tā, piemēram, veselības politika tomēr ir katras dalībvalsts kompetencē, un ES institūcijas to ietekmē niecīgi. EK var pieprasīt, lai aptiekās ir tikai kvalitatīvi medikamenti, bet nevar ietekmēt, kādām prasībām ir jāatbilst aptiekas vadītāja amata kandidātam. Līdzīgi ir arī ar pārējām jomām.
Ļoti atzinīgi varu novērtēt patērētāju tiesību jomu Latvijā, tur milzīga pateicība jāizsaka tieši Eiropas Patērētāju informēšanas centram (ECC Latvia), kas ne vien seko līdzi ES prasībām, bet ir ļoti atsaucīgi un strādā inovatīvi un patērētājiem draudzīgi – ne tikai sausā veidā atreferē, kādas ir patērētāju tiesības, bet piedāvā, piemēram, arī spēli „Ceļojums patērētāju tiesībās", kur atraktīvā veidā var iepazīties ar savām Eiropas patērētāja tiesībām.
Bet pats galvenais uzdevums patlaban ir sekot līdzi attiecīgās nozares aktualitātēm, nepalaižot garām iespējas piesaistīt ES finansējumu, kas šobrīd ir viens no retajiem veidiem, kā veicināt mūsu valsts izaugsmi un stimulēt vispārēju attīstību.
Vizīte Latvijas pārstāvniecībā
Pirmās darba dienas blīvā programma aizsākās ar Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības ES apmeklējumu. Kā pastāstīja Pastāvīgā pārstāvja Eiropas Savienībā vietniece, vēstniece Lelde Līce-Līcīte, pārstāvniecība ir ES koordinācijas mehānisma posms, ko varētu salīdzināt ar Latvijas ruporu brīžos, kad jāpauž Latvijas nostāja. Savukārt, kad informācijas plūsmas virziens ir mainīts (no Briseles uz Latviju), pārstāvniecība ir svarīgākais informācijas avots. Runājot par Latvijas nelielo ietekmi ES lēmumos, Lelde Līce-Līcīte norādīja: – Kā esmu novērojusi savā darbā, pieaugot dalībvalstu skaitam, palielinās neformālā kontakta nozīme, alianšu veidošana. Latvijai balsu nav daudz, tāpēc šis ir viens no veidiem, kā panākt balsu vairākumu. Daudzos jautājumos intereses sakrīt tieši jaunajām dalībvalstīm, Latvijai – arī ar Ziemeļvalstīm. Mūsu valsts intereses pārsvarā ir ļoti specifiskas, kas lielās dalībvalstis neinteresē, tāpēc lobiji tās tālāk nevirzītu.
Uz jautājumu par reformām veselības nozarē, vai tās ir ES iniciatīva, kas šobrīd uztrauc un jau ir skārušas daudzus Latvijas iedzīvotājus, vēstniece atbildēja, ka veselības nozares politika ir katras dalībvalsts kompetencē, taču arī viņa ir novērojusi, ka katrā valstī atrodas politiķi, kas nepopulāru lēmumu pieņemšanu pamato ar spiedienu no ES. To apstiprināja arī pārstāvniecības Veselības ministrijas nozares atašejs Pēteris Ancāns. Turklāt piebilda, ka ES var cīnīties par jautājumiem, kas saistīti ar veselību, piemēram, par to, lai tirgū nonāktu tikai kvalitatīvas zāles, bet ne noteiktu veselības aprūpes sistēmu dalībvalstīs. Tas pats attiecas arī uz plaši apspriesto Farmācijas likumu – lai gan ir izskanējuši viedokļi, ka tā mainīšana ir ES prasība, realitātē situācija ir pavisam cita.
– ES Farmācijas likuma mainīšanu nav pieprasījusi, drīzāk būtu jājautā, vai tad, ja gadījumā aptiekas tiešām drīkstētu piederēt tikai farmaceitiem, tas atbilstu ES politikai un nostādnēm. Īstenībā žēl, ka ES nevar vismaz šo to noteikt katras dalībvalsts veselības politikā, jo ir pamanāmas daudzas kļūdas vai neizdarības. Taču jau no laika gala sabiedrības attieksme pret ES iejaukšanos kādā no valsts jautājumiem ir bijusi ļoti negatīva, – secināja Lelde Līce-Līcīte.
Diskusijas laikā ar žurnālistiem un bibliotēku darbiniekiem pārstāvniecības vēstniece atgādināja arī, ka 2010. ir Eiropas gads (cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību). Latvijas Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām ir izstrādājusi plānu Eiropas gadam cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, kas paredz tikai sabiedrības informēšanu un izglītošanu. Lai īstenotu pasākumus cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, EK dalībvalstīm 2010. gadā piešķīra 50% līdzfinansējumu ar nosacījumu, ka arī dalībvalsts piedalīsies ar 50% līdzfinansējumu nacionālās programmas īstenošanai par nabadzības problemātiku valstī.
Tas nozīmē, ka EK paredzēto finansējumu Latvijai 120 tūkstošu eiro apmērā neplānoja ieguldīt reālā palīdzībā un atbalstā tieši trūcīgām personām, bet gan informatīvo kampaņu organizēšanai. LM nevarēja nodrošināt šādu līdzfinansējumu, turklāt bažījās, ka informatīvie bukleti nedos cerēto rezultātu, tāpēc Latvijas nacionālo programmu EK neiesniedza. Taču Latvijas Lauku foruma biroja vadītājs Āris Adlers diskusijas laikā uzsvēra:
– Arī mūsu biedrība ir iesaistījusies Eiropas gada aktivitātēs, tāpēc zinu patieso situāciju. Tas, kas notiek un cik daudz cilvēki ir informēti pilsētā, krasi atšķiras no ainas laukos.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 26.06.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
AUTORES foto