Jau no viņnedēļas dzirdu potenciālo jāņubērnu sarunās satraukumu – re, pļavas ziedot kā negudras, uz Jāņu dienu visas jāņuzāles būšot jau noziedējušas. Zied gan, tiesa, kas tiesa. Bet tas nebūt nenozīmē, ka paliksim bez ziedošām jāņuzālēm, jo lai atceramies populāro tautasdziesmu, ka visa laba jāņuzāle, kas zied Jāņu vakarā.
Taču pirmsjāņu nedēļa mums ir baigā gada skarbuma apdvesta. Vispirms ešeloni uz Sibīriju un slaktiņi pagalmos, pagrabos, bet pēc trim dienām jau Latvijas Republikas kā valsts sagrāve.
Piecdesmit gadu garumā par šiem laikiem runājām tikai, kā mēdz sacīt, mājas kārtībā. Galvenokārt vecākās paaudzes vidū, reti šajās atmiņās daloties ar jauno paaudzi. Gadiem ritot, nu jau Latvijas brīvvalsts laikā, 14. jūnijā piedaloties piemiņas pasākumos represētajiem un genocīda iznīcinātajiem, lielā skumju ēna plešas plašumā. Moku ceļus izstaigājušo pulciņš jo gadu, jo sarūk. Jaunu ļaužu sejas tur parasti redzamas, 25. marta izvešanu pieminot, jo tad rit mācību gads. Pašreiz tas ir pēdējo eksāmenu laiks, bet lielai daļai jau – vasaras brīvlaiks. Ko no tā var secināt? Tikai to, ka daudz drillētais temats par vēstures mācīšanu skolās un tās pārrunāšanu arī ģimenēs ir tikai spriešanas temats instancēs. Kad bērni un jaunieši ir skolas solā, apmeklēt šādus pasākumus, tāpat kā citāda rakstura padomijas laikos, ir tikai ķeksīša jautājums.
Skumji. Tā vien šķiet, ka dvēseliska pienākuma aicināto jauno cilvēku pieminot savas tautas melnās dienas diezin vai vispār redzēsim. Bet likumsakarība jau skaidri redzama, jo, kad pie Šķeltā akmens Madonā pulcējas ļaudis piemiņas brīdim, padomijas laikos dzimušie un augušie it kā (bet daži patiešām) neziņā vaicā cits citam – a, ko viņi tur…?
Vēlreiz skumji, bet pie priecīgas nots netieku, jo šonedēļ radio atnesa sēru vēsti. Aizsaules ceļos aizgājis rokansambļa "Līvi" bards Jānis Grodums. Tas vīrs, kura balss arī lika bruģakmeņus mūsu valstiskās neatkarības ceļā. In memoriam.
Pavisam "priecīgu" ziņu arī izdevās dzirdēt. Neraugoties uz to, ka KNĀBS savācis uz cieta sola veselu spices kompāniju no "Latvenergo", paredzamais elektrības tarifa palielinājums neesot apdraudēts un noliktajā laikā būšot klāt kā likts.
Neņemsim vērā to, ka pirmsvēlēšanu politkatlā burbuļi sit arvien augstāku vilni. Kā nekā Jāņu diena teju klāt, tāpēc pa kausam, kam stūre nav rokās, varam un tad kādu žiperīgu aplīgošanas dziesmu tiem burbuļotājiem arī varam. Līgo!
Autors: OĻĢERTS SKUJA