Madonas novada, īpaši Ošupes un Barkavas pagasta, iedzīvotāji joprojām spilgti atminas pirms vairāk nekā mēneša notikušo avāriju, kad Lubāna ūdens pārrāva Kalnagala slūžas un appludināja plašu teritoriju abos minētajos pagastos.
Visvairāk cieta zemnieku apstrādātās lauksaimniecības zemes, kurās bija iesēti ziemāji. Atsaucoties uz Zemkopības ministrijas aicinājumu apkopot šā pavasara plūdu nodarītos zaudējumus, lai varētu pieprasīt šo zaudējumu kompensāciju, arī Madonas novadā tika fiksēta gan applūdusī platība, gan slūžu avārijas rezultātā radušies zaudējumi.
Skatīs Ministru kabinetā
Kārtējā Madonas novada pašvaldības domes sēdē deputāti nolēma lūgt Ministru kabinetam piešķirt līdzekļus Kalnagala slūžu avārijas rezultātā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagasta lauksaimniecības zemju īpašniekiem nodarīto zaudējumu kompensācijai 15 075,20 latu apmērā. Lēmumam tika pievienots situācijas apraksts, kurā bija minēts, ka 4. maijā notika avārija Kalnagala slūžās, kas regulē ūdens caurplūdi no Lubāna ezera Meirānu kanālā. Avārijas rezultātā tika sabojāts gadu gaitā nolietojies un laikus neatjaunotais slūžu aizvars, un brīvi plūstošais ūdens appludināja piegulošās Madonas novada Barkavas un Ošupes pagasta lauksaimniecības zemes – pļavas, sējai sagatavotās platības un sējumus kopā 180 ha platībā. Applūdušo zemju platības noteikšanai tika izveidota komisija, kurā tika iekļauti pārstāvji no Barkavas un Ošupes pagasta pārvaldes. Plūdu nodarītie materiālie zaudējumi, saskaņā ar zemju īpašnieku iesniegtajiem aprēķiniem, ir Ls 15 075,20.
Zemkopības ministrijai adresētajā vēstulē arī teikts, ka Kalnagala slūžu īpašnieks ir VSIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", līdz ar to atbildība par slūžu bojājuma rezultātā radītajiem zaudējumiem jāuzņemas valstij kā šī uzņēmuma īpašniecei.
Visticamāk, kompensēs tikai daļu
Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts „Staram" pastāstīja, ka sākotnēji lēmumu par kompensācijas piešķiršanu plūdos cietušajiem zemniekiem Ministru kabinetā bija plānots pieņemt 15. jūnija sēdē, taču vēlāk šī jautājuma skatīšana tika pārcelta uz 22. jūnija Ministru kabineta sēdi.
– Zemkopības ministrijas sagatavotajā lēmumprojektā paredzēts kompensēt Ls 50 par aramzemes hektāru – Madonas novada gadījumā tas ir Ls 9000 pieprasīto
Ls 15 075 vietā, līdz ar to runa ir par daļēju zaudējumu kompensāciju. Kopumā mūsu novadā Kalnagala slūžu avārijas rezultātā radītie plūdi ir nodarījuši zaudējumus deviņiem zemes īpašniekiem – septiņām zemnieku saimniecībām, vienai SIA un vienai piemājas saimniecībai. Diemžēl kompensācijas pieprasījumā mūs Zemkopības ministrija ir salikusi kopā ar Daugavpili un Jēkabpili, kur teritorijas pavasaros, pārplūstot Daugavai, applūst regulāri. Pie mums tā tomēr bija avārijas situācija, ko prognozēt iepriekš nebija iespējams, – uzsvēra Āris Vilšķērsts.
Atjaunos slūžu aizvaru
Ošupes pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Šķēls pastāstīja, ka Ošupes pagastā plūdi nopietnus zaudējumus radījuši vienai zemnieku saimniecībai -„Lazdām".
– Zemnieku saimniecībā applūda ziemāji aptuveni 50 ha platībā, un izskatās, ka ražu no tiem novākt šogad nevarēs. Zemniekiem ir radīti nopietni zaudējumi. Ja viņi paguva iesēt un jau nomiglot un nomēslot laukus, tad zaudējumi uz vienu hektāru ir krietni virs Ls 100. Un tā ir tikai tīrumā ieguldītā nauda, ja tai vēl pieskaita neiegūto plānoto peļņu no iekūluma, tad šī summa kļūst vēl lielāka. Nezinu, kāds šobrīd ir valdības politiskais noskaņojums, taču zemniekiem šī palīdzība ir ļoti nepieciešama, – norādīja Aigars Šķēls.
Viņš arī atzina, ka sakustējies ir jautājums par Kalnagala slūžu atjaunošanu. Patlaban ir jānogaida, lai ezera ūdens līmenis nosēžas, tad varētu noslēgt Meirānu izvadkanālu un Kalnagala izvadkanālu, kas ļautu izsūknēt uzkrāto ūdeni. Tālāk jau sekotu projektēšanas un slūžu atjaunošanas darbi, kas būtu jāpabeidz pēc iespējas ātrāk.
– Šo jautājumu apspriedām ar VSIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", un viņu viedoklis ir, ka jāatjauno tāda pati slūžu konstrukcija, kāda tā bija līdz šim, proti, aizvars. No tehniskā viedokļa tas ir vienkāršāks risinājums. Protams, mēs neesam 100% pasargāti no tā, ka nelaime neatkārtosies, taču, ņemot vērā, ka slūžu konstrukcija būs jauna un aizvara darbināšanas vinčas būs savienotas ar sinhronizējošo asi, tas ļaus pacelt aizvaru abās pusēs vienlaicīgi, noteikti uzlabos un padarīs drošāku slūžu ekspluatāciju, – savu viedokli pauda Ošupes pagasta pārvaldes vadītājs.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto