Muzejs (valsts, pašvaldības, iestādes) savā ziņā ir kādu kolekciju vācējs, pētītājs un izstādītājs. Tai pašā laikā līdzās bieži vien darbojas atsevišķi cilvēki, kas arī krāj lietas par to vai citu jomu un cenšas padziļināti izzināt visu iespējamo.
Pieminot kolekcionārus, kā pirmos parasti iedomājamies filatēlistus. Man pašam 10-15 gadu vecumā markas ļāva apjaust lietas, par kurām citādi toreiz neko nezinātu. Laiki mainās, vēstuļu apmaiņa ar pasta starpniecību sašaurinās, citkārt pastmarku aizstāj speciāls spiedogs par sūtīšanas pakalpojumu apmaksu. Tomēr vēl joprojām tiek iespiestas mazās krāsainās bildītes līmēšanai uz aploksnes un ir cilvēki, kas tās vāc, maina, kārto īpašos albumos. Kad pirms gadiem Madonas muzejā veidojām izstādes par dzelzceļu, vēl iepriekš – par velosipēdu, tās papildināja arī filatēlista Rudolfa Kalniņa atlasītas markas. Divriteņu izstādes sagatavošanā ar zināšanām palīdzēja Saulkrastos dzīvojošais Jānis Seregins, kas krāj visu, kas ar šo braucamrīku saistās. Savukārt, gatavojot pēdējo izstādi muzejā, bieži traucēju Vili Krūmiņu Valkas pusē. Viņa krājumā glabājas ar mežsaimniecības vēsturi saistīti materiāli. Tātad kolekcionāri ir muzeja palīgi.
18. jūnija pēcpusdienā muzeja izstāžu zālē nelielu izstādi būs sarūpējuši vietējie kolekcionāri no biedrības "Senatne". Vienlaikus varēsim iepazīt kādreizējā praulēnieša Ilmāra Bodnieka vākumu. Viņš kopš 1971. gada krāj alus pudeļu etiķetes. Kolekcijā esot pārstāvētas 200 valstu ar vairāk nekā 52 000 uzlīmju. Tagadējais skrīverietis uz Madonu atvedīs niecīgu daļu, toties no dažādiem kontinentiem. Latvijai, protams, pievērsta lielāka uzmanība, taču arī no tās nevarot parādīt visu. Ilmārs stāsta, ka cilvēki ar līdzīgām interesēm Latvijā esot izveidojuši alus atribūtikas kolekcionāru apvienību "Spundes". Atceros, bija laiks, kad daudzi par skaistu istabas dekoru uzskatīja plauktiņā sarindotas dažādas alus kārbiņas.
Uz sarunām par kolekcionēšanu pirmsjāņu noskaņā aicinām muzeja izstāžu zālē piektdien, 18. jūnijā, pulksten 15.
Autors: INDULIS ZVIRGZDIŅŠ