Valdība otrdien apstiprināja atzinuma projektu, atbalstot Mērsraga novada izveidošanu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) atzinumā informē, ka sabiedriskās apspriešanas rezultāti liecina, ka no 913 anketām 863 piekrīt Rojas novada sadalīšanai, veidojot jaunu Mērsraga novadu.
Lai gan sabiedriskā apspriešana atzīta par nenotikušu, jo tajā piedalījās mazāk nekā 30% iedzīvotāju, Rojas novada dome 13. aprīlī nolēma piekrist Mērsraga pagasta atdalīšanai.
Ņemot vērā iedzīvotāju pausto viedokli un pašvaldības lēmumu, Ministru kabinetam nav pamata neatbalstīt Rojas novada administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, teikts atzinumā. Tādēļ RAPLM aicina atbalstīt Rojas novada un Mērsraga novada izveidi tajās administratīvajās teritorijās, kurās novadu veidojošās bijušās pagastu pašvaldības darbojās līdz 2009. gada vēlēšanām.
Madonas novada pašvaldības vadītājs Andrejs Ceļapīters, vaicāts par to, vai šis gadījums neliks arī kādas Madonas novada pašvaldības iedzīvotājiem apsvērt domu par atdalīšanos, atbildēja, ka novadā šobrīd nav tādu pretrunu, kuras nebūtu iespējams iekšēji atrisināt.
– Pašlaik neredzu tādu konfliktu, kura vienīgais risinājums būtu atdalīšanās. Mērsraga un Rojas gadījumā liela nozīme bija tam, ka vienā novadā apvienojās divi potenciālie attīstības centri un viens no centriem sajuta, ka tam tiek pievērsts mazāk uzmanības. Grūtības rada arī personāliju nespēja sastrādāties. Madonas novadā šobrīd neviena no šīm problēmām nav aktuāla. Pats par sevi novada dalīšanās precedents ir nepatīkams. Es jau reformas sākumā apgalvoju, ka tās mīnuss ir neviendabīgu pirmā līmeņa pašvaldību – novadu izveide. Kad pienāks kārta nākamajam reformu cēlienam un tiks reformēta valsts pārvalde, mums būs maz argumentu, lai ietekmētu valsts pārvaldes funkciju novirzīšanu pašvaldībām. Lieliem novadiem ar to pārņemšanu problēmas nerastos, taču mazajiem – gan, – sacīja Andrejs Ceļapīters.
Viens no novadiem, kur uzreiz pēc pirmajām novadu vēlēšanām uzliesmoja kaujinieciskuma un separātisma gars, bija Varakļānu novads. Tā domes priekšsēdētāja Modra Vilkauša atzina, ka šobrīd novadā par pievienošanos vai atdalīšanos skaļas runas nenotiek, visi ir apņēmības pilni attīstīt savu novadu. Viņa arī neuzskata, ka Mērsraga novada izveide aizsāks lavīnveida reakciju.
– Jā, būs atsevišķas vietas, kur tas notiks, šķiet, Staiceles novads ir nākamais. Taču nedomāju, ka tā būs masveida parādība. Es šajā procesā arī neko sliktu nesaskatu, jo pašvaldības un to iedzīvotāji paši var izšķirties un uzņemties atbildību par šāda lēmuma nepieciešamību. Ja valdība neļaus tiem novadiem, kuros valda konflikti, dalīties, neapmierinātība taču tāpat saglabāsies. Vienlaikus katrs gadījums būtu jāskata atsevišķi, lai noskaidrotu, vai pie vainas nav vienkārši dažu cilvēku ambīcijas un nespēja sastrādāties, – savu viedokli pauda Modra Vilkauša.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS