Latvijā labi pazīstamais arhitekts, pasīvo māju projektēšanas celmlauzis Ervins Krauklis uzskata, ka energoefektīvu māju būvniecība, kas nozīmē rūpīgi sabalansētas, īpaši augstas prasības ēkas energoefektivitātei ar tās funkcionalitāti, šodien ir jauns izaicinājums gan arhitektiem, gan būvniekiem, gan arī būvmateriālu ražotājiem.
Šai darbā gūta vērtīga pieredze, projektējot modernu jaunbūvi Rojas pagasta Ģipkā, ko pagaidām varam uzskatīt par vienīgo pasīvās mājas standartam atbilstošo ēku Latvijā. Pasīvo māju apsilda tikai saule, tās iemītnieki, mājsaimniecības ierīces un vēdināšanas iekārtas piegādātais gaiss, apsildes iekārtas tajās pat mūsu skarbajos klimatiskajos apstākļos nemaz nav nepieciešamas. Arī cita veida enerģijas patēriņš – minimāls. Izklausās pēc fantastikas? Nebūt ne. To visu panāk ar efektīvu siltumizolāciju, trīskārši stiklotiem logiem, rekuperējošām (izejošais gaiss sasilda ienākošo) vēdināšanas iekārtām, kā arī ar pārdomātu ēkas projektu, kas optimizēts jau agrīnā tā izstrādāšanas stadijā, rūpīgi pārdomātām detaļām, „pareiziem" būvmateriāliem un rūpīgu, kvalitatīvu būvnieku darbu.
Jāinformē sabiedrība
Katra jauna lieta veiksmīgi ieviesīsies ikdienas dzīvē tikai tad, ja par to tiks pietiekami plaši un daudzpusīgi informēta sabiedrība. Ne vien informēta, bet arī izglītota. Pasīvo jeb „zaļo" māju jomā gudrākiem jākļūst gan cilvēkiem, kas labprāt vēlētos tādās mājās dzīvot, gan projektētājiem un celtniekiem. Patlaban visur dzirdam, ka ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu notiek plaša veco padomju laiku māju siltināšanas kampaņa. Jā, siltuma taupīšanas problēma mūsu klimatiskajos apstākļos vienmēr būs aktuāla. Dažādas firmas piedāvā savus pakalpojumus un cīnās, lai uzvarētu konkursos, kuri sagādās iespēju gan nodarbināt cilvēkus, gan labi nopelnīt. Bet cik pamatota ir šo dzīvojamo māju siltināšanai izmantoto metožu pielietošana? Cik kvalitatīvi notiek būvdarbi? Kādi materiāli – cilvēkam un videi draudzīgi vai tomēr ne – tiek izmantoti? Cik ilgi šodien nosiltinātās sienas kalpos un, galvenais, vai ēku siltināšana dos cerēto efektu? ES institūcijas šo darbu efektivitāti pārbaudīs pēc noteikta laika. Ja monitoringa rezultāti neatbildīs naudas ņēmēju apsolījumiem, nopietnas problēmas garantētas. Kā tad galu galā būs?
No 26. līdz 30. aprīlim Ērgļu arodvidusskolā tika rīkoti kursi „Energoefektīva renovācija ar ekobūves paņēmieniem". Dažādu būvfirmu pārstāvji, inženieri un arhitekti, kā arī būvmateriālu ražotājfirmu ļaudis papildināja zināšanas par šodien īpaši aktuālu tēmu – iespējām veikt renovācijas darbus (konkrēti veco mūra sienu siltināšanu), izmantojot ekoloģiskus materiālus, kā arī par to, kā noteikt mājas „vājās vietas", kur veidojas termiskie tilti, kā veikt termogrāfiju, kā būvēt, pielietojot ekoceltniecības principus, un citas praktiski noderīgas lietas.
Dalībnieku galvenās atziņas
Energoefektivitātes eksperts Artūrs Gredzens (SIA „Artiva"), kas demonstrēja, kā veicama ēkas blīvējuma pārbaude jeb tā saucamais gaisa pārspiediena tests, bija lakonisks: „Dažreiz var tikai pabrīnīties, cik nesaimnieciski ir mūsu cilvēki. Pērkot gludekli, viņi noteikti paprasīs garantijas talonu, pērkot auto, pārliecināsies, vai tam nav kāds defekts, bet, iegādājoties māju, vadās gandrīz tikai no emocionāliem apsvērumiem – patīk, ērta, skaista apkārtne utt. Bet galvenais taču ir tas, cik šī māja būs komfortabla, vai ziemā tajā turēsies siltums, vai vēji nesvilpos caur šķirbām tā, ka visu gadu nāksies staigāt vilnas zeķēs." Viņam piekrita SIA „Ekodoma" energoauditors Agris Kamenders, kas nolasīja interesantu lekciju un pēc tam praktiski demonstrēja mājas pārbaudes metodi – termogrāfiju, kas palīdz darbu kvalitāti novērtēt vizuāli. Šī metode nedod skaitliski izmērāmu rezultātu, bet ar speciālas aparatūras palīdzību uzrāda vietas, kam jāpievērš īpaša uzmanība siltināšanas procesā.
Viens no galvenajiem kursu organizatoriem Ervins Krauklis: „Nekas labs nenotiks, ja paši to labo neveicināsim. Gribam dzīvot ērtāk, skaistāk, labāk? Kāpēc jāgaida kāds no malas, kas par to parūpēsies? Jau vairākus gadus interesējos par videi draudzīgas būvniecības iespējām. Vajadzēja atrast kādu „paraugēku", kurā padarboties šai jomā, un izvēle krita uz Ērgļu arodvidusskolu, kuras enerģisko direktoru biju redzējis un dzirdējis televīzijā. Var teikt, ka sapratāmies no pusvārdiem. Andris Spaile ir cilvēks ar progresīvu domāšanu, kas turklāt ievirzījusies „zaļā" gultnē. Arodskolas masīvās padomju laika celtnes gribam renovēt atbilstoši energoefektīvas ēkas standartiem. Darba, protams, vēl daudz. Galvenais – pārliecināt cilvēkus, kuriem mūsu valstī ir noteikšana, par savas idejas pareizību, argumentēti to pamatot. Pirms pieciem, sešiem gadiem es pats skeptiski raudzījos uz to, par ko šobrīd iestājos, jo visi enerģijas veidi bija ļoti lēti. Tagad viss mainījies, enerģijas taupīšana kļuvusi par prioritāti. Pasīvā māja – tuvākās nākotnes aktualitāte. Šī iemesla dēļ bija svarīgi noorganizēt šos kursus. Cilvēki ir jāmāca, lai viņi saprastu. Vēl svarīgāk – saprast pašiem. Un, protams, strādāt ar pasūtītājiem."
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 08.06.2010.
Autore: INGUNA BAUERE,
ĒAV būvniecības priekšmetu skolotāja