Pēdējā mēneša laikā preses uzmanība pastiprināti tika pievērsta kādam gadījumam Limbažos, kur no „civilvīra" sistemātiskas fiziskas vardarbības cieta sieviete un bija pamats uzskatīt, ka tēvs varētu būt seksuāli izmantojis 3 gadus veco meitiņu, taču atbildīgās iestādes šo gadījumu izlikās neredzam un nereaģēja uz sievietes iesniegumiem par notiekošo ģimenē.
Kaut arī Latvijā nav statistikas par vardarbību pret sievieti partnerattiecībās, līdzīgi gadījumi notiek ik dienu – tūkstošiem sieviešu tiek pakļautas pazemojošai drauga vai vīra attieksmei, kas izpaužas kā emocionāli aizskārumi, piespiedu seksuālās attiecības vai fiziski uzbrukumi. Viena sabiedrības daļa nosoda sievieti, uzskatot – pati vainīga, ka apprecēja varmāku, un „viena pagale nedeg" vai „viņa noteikti izprovocējusi vīrieti", taču šādos gadījumos ir vērts atcerēties, ka cilvēka drošība, veselība un dzīvība ir augstākās vērtības un nevienam (arī dzīvesdraugam) nav tiesību tās aizskart.
Sievietei nav viegli aiziet, jo attiecību cilpa ir stingra – joprojām viņa varbūt ir emocionāli pieķērusies partnerim un bieži vien vēl cer, ka situācija mainīsies, vai arī tieši pretēji – baidās no vīrieša draudiem un solītās atriebības. Nereti sievietes ir arī finansiāli atkarīgas no dzīvesbiedra, un īpaši grūti ir pārtraukt attiecības, ja ir mazi bērni un ierobežoti finanšu resursi. Šādos gadījumos nepieciešama īpaša uzņēmība, lai atrastu citu dzīvesvietu, kā arī sakārtotu pārējos jautājumus, tai skaitā par laulības šķiršanu, kopīgās mantas sadali, bērnu uzturlīdzekļiem, saskarsmes un aizgādības tiesībām. Domājot par vardarbīgo attiecību pārtraukšanu, sievietēm ir vērts atcerēties, ka arī viņām ir tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi, kur dzīvība, veselība un drošība ir augstākās vērtības. Tāpat vardarbība ģimenē vienmēr atstāj negatīvu iespaidu uz ģimenē dzīvojošajiem bērniem, kas, būdami liecinieki tēva vardarbībai pret māti, faktiski tiek pakļauti emocionālai vardarbībai.
Ja sieviete ir pieņēmusi lēmumu aiziet, šim solim ir vēlams sagatavoties. Jūtot, ka tuvojas vardarbības draudi no dzīvesbiedra puses, būtu vēlams jau iepriekš apzināt palīdzības iespējas, tai skaitā noskaidrot tuvākā policijas iecirkņa tālruņa numuru un adresi, uzzināt, kur var saņemt psiholoģisko un juridisko palīdzību, un jāpārdomā, kur meklēt patvērumu sev un bērniem. Ja ir problēmas pašai atrast jaunu dzīvesvietu, jālūdz palīdzība draugiem vai radiem sniegt atbalstu mājokļa jautājumā vai arī jāvēršas tuvākajā krīzes centrā, kur iespējams uzturēties līdz pat vairākiem mēnešiem.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 30.08.2007.
Autore: LINDA SVILĀNE
Resursu centrs sievietēm „Marta"