Kārtējā Madonas novada pašvaldības domes sēdē SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars deputātus informēja par situāciju Madonas slimnīcā.
Viņš pastāstīja, ka līdzīgi kā citām Latvijas slimnīcām arī Madonas slimnīcai valsts ir palikusi parādā.
– Madonas slimnīcai valsts ir parādā Ls 210 000, kas vienlaikus arī netiek uzskatīts par parādu. Tas tiek uzskatīts par slimnīcu pārstrādēm, ar ko arī pašām slimnīcām ir jātiek galā. Šobrīd esam spiesti ierobežot pacientu pieņemšanu ambulatori. Daudzi pacienti tiek pierakstīti rindā vai arī sniedzam pakalpojumu par maksu. Līdz šim centāmies rindas izskaust. Pagarinājām pieņemšanas laiku, nāca papildu ārsti, taču šobrīd to vairs nevaram atļauties, jo valsts plānveida pakalpojumiem neiedala limitus. Vienlaikus kolēģus aicinu pacientus izrakstīt ātrāk. Pagājušajā gadā vienu pacientu ārstējām vidēji 5,3 dienas, kas bija labs rādītājs, bet tagad jācenšas šo termiņu samazināt vēl vairāk, kas savukārt draud ar pacientu sūdzībām par izrakstīšanu pirms laika. Madonieši arī nav pieraduši pie tā, ka uz vietu slimnīcā ir jāgaida mēnesis rindā, tomēr tāda ir situācija.
Nākamnedēļ (šonedēļ. – Aut.) jaunais veselības ministrs Didzis Gavars ieviesīs kaut kādu skaidrību jautājumā par trūkstošo finansējumu. Jau iepriekšējā ministre Baiba Rozentāle vairākkārt informēja, ka finansējums ir nepietiekams. Sākumā mums teica, ka jāiztur līdz aprīlim, tagad saka – jau līdz gada vidum, – par situāciju slimnīcā deputātus informēja Bruno Kokars.
Viņš arī atklāja, ka joprojām ir pamats bažām par kārtējo lokālo slimnīcu likvidēšanas vilni. Ar šo soli tiek cerēts ieekonomēt 1,6 miljonus latu gadā.
– Varu uzreiz pateikt, ka šīs ekonomijas nebūs. Pirmkārt, pagājušajā gadā visās Vidzemes slimnīcās kopā tika apkalpoti 34 000 pacientu. Vienīgā slimnīca, ko reģionā vēlas saglabāt, – Valmieras slimnīca no šī skaita uzņēma tikai 10 000. Kur paliks pārējie pacienti? Ir skaidrs, ka Valmieras slimnīca visus uzņemt nespēs. Jāpatur prātā, ka lielajās slimnīcās valsts par pacientiem maksā vairāk. Mēs par vienu pacientu no valsts saņemam Ls 170, reģionālās slimnīcas – aptuveni Ls 260, bet lielās Rīgas slimnīcas – Ls 314. Ja pacienti būs spiesti doties uz lielajām slimnīcām, valstij tas noteikti izmaksās dārgāk, nemaz nerunājot par to, kāda sociālā spriedze tiks radīta un cik daudz cilvēku papildinās bezdarbnieku un pabalstu saņēmēju rindas. Es ļoti ceru, ka līdz vēlēšanām neviens „pašnāvnieks", kas pieņems lēmumu par slimnīcu likvidēšanu, neuzradīsies, taču ilgtermiņā situācija saglabājas neskaidra, – uzsvēra Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Bruno Kokars arī atzina, ka savulaik iegūtais labākās slimnīcas tituls šobrīd vairāk pat nāk par sliktu, jo daudzi pacienti no citiem novadiem vēlas ārstēties tieši Madonas slimnīcā, un, tā kā daudzi gadījumi ir akūti un pacients ir tiesīgs pats izvēlēties sev tīkamāko slimnīcu, atteikt tiem nevar.
Artis Kumsārs, noklausoties Bruno Kokara teikto, uzdeva loģisku jautājumu – ko mēs varam darīt?
Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, atbildot uz šo jautājumu, atzina, ka domes līmenī neko daudz nav iespējams darīt.
– Mēs varam šo jautājumu aktualizēt un prasīt zināmu rīcību gan no ārstu sabiedrības, gan Saeimas, gan Veselības ministrijas. Cik noprotu, jaunais ministrs Didzis Gavars ir apņēmības pilns līdzekļus atrast un slimnīcām kompensēt to parādus, taču šis jau ir Saeimas un valdības jautājums, – norādīja Andrejs Ceļapīters.
Artis Kumsārs deputātus un slimnīcas vadību rosināja rakstīt augstākajām valsts amatpersonām un atbildīgajām iestādēm adresētu vēstuli, kurā būtu iekļauts vērtējums par situāciju veselības aprūpē gan novadā, gan valstī.
– Ja mēs par sevi klusēsim un neatgādināsim, tad arī citi par mums neliksies ne zinis. Ir kaut vai jāpīkst, – kolēģus uz aktīvu rīcību mudināja Artis Kumsārs.
Kā vēlāk uzzinājām, šāda vēstule arī ir sagatavota, taču, pirms Veselības ministrija (visticamāk, šotrešdien. – Aut.) nebūs līdz galam izlēmusi par trūkstošo finansējumu, tā netiks publiskota.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS