Otrdien Madonas pilsētas 1. vidusskolā notika pāris jaunāko klašu skolēniem un viņu vecākiem veltītu pasākumu. Diemžēl priecīgajai pasākumu daļai sekoja mazāk priecīgi notikumi. Par tiem turpmāk rakstā.
Domāju, paudīšu daudzu autovadītāju sarūgtinājumu, kuru mašīnas 25. maijā apmeklēja Madonas novada pašvaldības kārtībnieki. Un proti, tās nekārtības bija pie Madonas pilsētas 1. vidusskolas Valdemāra bulvārī 6. Visām automašīnām, kuras neatradās stāvlaukumā, tika sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli. Protams, nekārtība! Kāpēc novietot automašīnu ielas malā, ja ir stāvlaukums?
Pēc skolas renovācijas tika pārkārtots arī stāvlaukums pie novada lielākās skolas, uz pusi samazinot vietu, kur darbiniekiem un skolas apmeklētājiem novietot automašīnas. Ierodoties no rīta darbā, parasti stāvlaukums jau ir pilns. Skolā rīta stundas ir saspringtas, nav laika riņķot un meklēt vietu, kur novietot automašīnu, tāpēc parasti vairākas mašīnas atrodas ielas malā, kur nevienam nav traucējušas. Nezinu, kā notiek projektu saskaņošana, bet domāju, ka tas nav viens cilvēks, kas izstrādā neveiksmīgu risinājumu pie novada lielākās skolas. To noteikti saskaņo vairākas iestādes mūsu novada domē. Es nerunāju par svētku dienām, bet parastām darbdienām, kurās stāvlaukums ir pārpildīts. Zinu, noteikti ieguldīti lieli līdzekļi, lai izveidotu ko tādu, ar ko visi esam neapmierināti, bet, lai ko labotu, atkal būtu jāiegulda, un sanāk – gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr.
Ko darīt izlaidumos? Ar ko šī diena bargā likuma priekšā būtu atšķirīga?
Arī 25. maija vakarā bija sporta svētki mazajām klasītēm, māmiņu diena, un visi, kuru mašīnām neatradās vieta stāvlaukumā, dabūja administratīvā pārkāpuma protokolu.
Cilvēkiem bija asaras un sašutums, jo runa ir par Ls 30. Vai tā ir samērīga summa par šādu pārkāpumu?
Visur valstīs ir arī sodi par ielas nepareizu šķērsošanu, bet policija ir draugs cilvēkam, pie kā griezties pēc palīdzības. Līdzīgus nepatīkamus piedzīvojumus jau saņēmām pirms pāris gadiem 1. septembrī. Jauki, atliek vien gaidīt izlaidumus, kad atkal vietējiem novada pašvaldības kārtībniekiem būs „pļaujas" laiks vai mēneša beigas un kārtīgi jāizpilda plāns. Pati pašvaldība ierīko šauru stāvlaukumu un tad pati, kārtībnieka personā, soda savus iedzīvotājus. Vai arī jūsu izpratnē tā tiek gādāts par kārtību?
Kārtības pārkāpēja Madonas pilsētas 1. vidusskolas skolotāja Ruta Pulkstene.
(Zem šīs vēstules vēlējās parakstīties vēl vairāki sodītie vecāki un skolotāji.)
Viena no vecākiem, kam arī 25. maija vakarā, atgriežoties no sava bērna koncerta Madonas pilsētas 1. vidusskolā, nācās saņemt soda kvīti, bija Inga Šneidere.
– Piekrītu, ka auto novietoju neatļautā vietā un sodam ir jāseko, taču nav saprotams, kādēļ tas ir tik drastisks – Ls 30, un kādēļ tieši bērnu pasākumam bija jābūt tam, kur kārtībniekiem demonstrēt savu misiju. Kārtībnieks Alens Dzenis, kas izrakstīja soda kvīti, sacīja, ka pilda savu darbu, taču mēs katrs to pildām, un darbā nav tikai balts vai melns, jābūt arī vidus pozīcijai.
Masu pasākumos šajā vietā vienmēr ir daudz auto un laukumiņā, kur novietot auto, vietas nav, tādēļ auto novietoju tur, kur to bija fiziski iespējams izdarīt. Todien lija lietus un bērni bija svētku drānās, tā kā tas bija koncerts, daudziem līdzi bija arī mūzikas instrumenti, tādēļ auto vecāki centās novietot pēc iespējas tuvāk skolai, taču satiksmes kustībai tie netraucēja, – par situāciju otrdienas vakarā pastāstīja Inga Šneidere.
Arī viņa, līdzīgi kā vēstulē raksta Ruta Pulkstene, uzskata, ka izveidojas pretrunīga situācija – dome izveido nelielu stāvlaukumu, kurā var novietot vien 12 auto, un dome tagad, kārtībnieka personā, soda.
– Manuprāt, šajā gadījumā kārtībnieks neizvērtēja situāciju un izvēlējās neīsto brīdi, kad demonstrēt savu darbu. Kādēļ mēs viņu neredzam pie azartspēļu zālēm vai dzertuvēm, kur katru dienu varētu kādu dzērāju nolikt pie vietas? Te taču bija redzams, ka pasākuma publika bija skolotāji un bērnu vecāki, ar kuriem varēja korekti aprunāties un atrisināt situāciju. Daudzām mammām redzēju asaras acīs par sabojāto pasākumu. Manā uztverē, kārtībniekam būtu jābūt vairāk kā sargam, nevis soģim, – uzsvēra Inga Šneidere, atzīstot, ka ir mainījusi savas domas par kārtības uzturētājiem pilsētā.
Jautājumu par sodītajiem autovadītājiem Madonas novada pašvaldības kārtējā domes sēdē aktualizēja Bruno Kokars.
-Varbūt kārtībniekiem nevajadzētu būt tik pārcentīgiem? Tikpat lielu summu varētu iekasēt no iereibušajiem, kas vakaros apmeklē dzertuves un azartspēļu zāles. Mums ir arī jādomā par to, kā palielināt stāvvietu skaitu pie 1. vidusskolas. Daudzi arī nezina par jaunajām stāvvietām pie Uzvaras parka. Rekonstrukcijas laikā satiksme šajā ceļa posmā bija ierobežota, tādēļ varbūt daudzi nemaz nezina, ka tur arī ir stāvvietas. Varbūt ir iespējams arī piešķirto sodu mazināt? – interesējās Bruno Kokars.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters atzina, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par konkrēto pārkāpumu ir paredzēts tikai viens soda mērs – Ls 30.
– Konkrētajā situācijā es kārtībniekiem neko nevaru pārmest. Viņi darīja savu darbu un nezināja, ka tur notiek pasākums. Manuprāt, skolas vadībai šis jautājums bija jākoordinē un jāsaskaņo ar policiju, lai konkrēto zīmi uz laiku aizklātu vai uzliktu regulatoru, iespējams ir arī uz laiku slēgt konkrēto ielas posmu, – norādīja Andrejs Ceļapīters.
Konfliktsituāciju un vēstulē paustos pārmetumus komentēt lūdzu Madonas novada pašvaldības kārtībnieku Alenu Dzeni.
– Jāpaskaidro, ka mēs – kārtībnieki – veicam vien kontroli. Par stāvlaukuma izbūvi lēma pašvaldība, to projektēja un uzraudzīja būvvalde un arhitekti, CSDD salika zīmes, un skola diskutēja, vai šāds risinājums tai der vai neder, – katrs veica savus pienākumus. Viens no kārtībnieku pienākumiem pilsētā ir kontrolēt apstāšanos un stāvēšanu. Un to mēs arī darām. Kā arguments tiek minēts, ka kopš ielas atjaunošanas neviens iepriekš nav ticis sodīts. Tādā gadījumā tie, kas netika sodīti, par to var tikai priecāties, taču CSN Latvijā jau darbojas sen un likums ir jāievēro. Ja mēs konstatējam pārkāpumu, tad nevaram vienkārši pagriezt galvu uz otru pusi un izlikties, ka to neredzam. Mums uz to ir jāreaģē, – savu rīcību pamatoja Alens Dzenis.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 29.05.2010.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto