Esam pieraduši svētkiem meklēt un atrast galvenokārt apaļas gadskārtas, un tāda ir arī izglītībai Meirānos.
Kopš organizētas izglītības apguves iespējas aizsākumiem kādā Visagala rijā 1860. gadā ir pagājuši 150 gadu. Savukārt bijusī muižas dzīvojamā ēka ar nelieliem pārtraukumiem jau 85 gadus ir Meirānu pamatskolas mājvieta.
Kā vēsta Valsts Vēstures arhīva dokumenti, divus gadus mācības notika rijā, tad 1862. gadā sāka celt jaunu skolas ēku, kur bija 1 klase, 2 skolotāju istabas un kopējs ķēķis. Klasē skolēni arī ēda un gulēja uz salmu maisiem, ko pa dienu sakrāva vienā klases kaktā un apklāja ar deķiem. Skolas ēku paplašināja 1874. un 1888. gadā. 1922. gadā telpas nedaudz pārveidoja, lai varētu sarīkot skolēnu vakarus un iegūt līdzekļus skolas bibliotēkas, mācību līdzekļu un skatuves iekārtas iegādāšanai. Skolā kopš tās sākuma līdz 1920. gadiem strādājuši: Voldemārs Lūsis, Jēkabs Gailītis, Fridrihs Ūdris, Jēkabs Geistards, Jānis Elksnītis, Rihards Gailītis, Ernests Māliņš, Lucija Ērglis, Emma Reiznieks, Marija Gailīte, Alīda Finartija.
1925. gadā par skolu kļuva Meirānu muižas dzīvojamā ēka. 1932. gadā tapa pārbūves projekts (arhitekts Augusts Reisters), kur bija atvēlēta telpa Oskara Kalpaka muzejam, jo skola saucās viņa vārdā un virs skolas ieejas bija uzraksts Meirānu Kalpaka 6-klasīgā pamatskola. Padomju laikā skolai, protams, nebija Kalpaka vārda. Uzrakstu atbilstoši pašreizējam skolas nosaukumam – Meirānu Kalpaka pamatskola – atjaunoja un svinīgi atklāja 2002. gadā. Vēl jāpiebilst, ka 1940. gadu (padomju laika) dokumentos skola saukta arī Raiņa vārdā.
Lasot 100 gadu vecas avīzes, atklājas, ka doma par naudas sekošanu (vai nesekošanu) skolēniem nekas jauns nav. Laikrakstā „Dienas Balss" lasām par Meirāniem: „Mūsu pagasta vietnieku pulks šī gada sākumā zem sava jaunā pagasta vecākā prezidijos taisījis tādu kultūrradošu lēmumu, ka visiem ārpagasta bērniem, kuri gan dzīvo Meirānu pagastā un apmeklē vietējās pagasta skolas, jāmaksā pagasta kasei par labu 3 rubļu no galvas par ziemu. Tā kā abās šejienes skolās ārpagastnieku bērnu būs pāri par 60, tad varbūt ar tiem 180 rubļiem varēs izlāpīt tos caurumus, kuri ceļas pagasta budžetā caur otro skolotāju algām, tā ka varēs atstāt viņiem tās lielās algas (200 rubļu) agrākā augstumā."
Saglabājušies Meirānu 6-klasīgās pamatskolas stundu plāni, skolotāju saraksti vēsta, ka 1920. gadu beigās stundas sākās pulksten 8, izņemot pirmdienas, kad tās sākās vēlāk: 1.-2. klasei pulksten 11, pārējiem – pulksten 10. Pirmsskolas skolēniem nodarbības ir vienu reizi nedēļā. Skolā strādā skolotāji Arvids Drinkens (skolas pārzinis), Rihards Grīva, Elīza Lāže, Marija Mežule (dz. Gailīte), Alīda Finartija.
1940. gada sākumā skolā mācās 161 skolēns (pamatskolu beidz 15 zēnu un 8 meitenes), strādā jau minētie pieci skolotāji, kā arī militārās mācības skolotājs Jūlijs Lācis un ticības mācības skolotājs katoļticīgajiem Nikolajs Rasiņš, ko augustā atbrīvo no darba. Savukārt septembra sākumā skola saņem apkārtrakstu, ka jāpiesakās gados jauniem skolotājiem, kas vēlētos vadīt skolā pionieru nodaļu. Jau 25. jūnijā ar atzīmi steidzami pienācis apkārtraksts no Madonas apriņķa Tautskolu inspektora K. Lazdiņa nekavējoties paziņot skolu valdei, kuri skolotāji ir spējīgi pasniegt krievu valodu, kā arī noņem no sienām bijušās valdības locekļu ģīmetnes.
Par 1944./1945. mācību gada sākumu atskaitē rajona Tautas izglītības nodaļai rakstīts: „Meirānu nepilnās vidusskolas skolas ēka nodedzināta, un līdz ar to sadedzis viss inventārs un mācību līdzekļi. Palikusi tikai skolotāju dzīvokļu ēka, kurā tagad novietota skola. Internāts iekārtots dzirnavās, kuras atrodas apmēram 400 m no skolas. Internātā vieta 35 skolēniem, pārējie staigā uz mājām (attālums pat 8 km). Telpas mācību uzsākšanai sakārtoja paši skolas darbinieki, un mācības uzsāktas 16. oktobrī. Skolu apmeklē 118 skolēni, neapmeklē 20 (14% apģērba un apavu trūkuma dēļ)." Interesanti, ka skolā bija plānota airēšanas sekcija. Tā varētu būt bijusi visai noderīga, jo arī tilts bija nopostīts, bet uz mācībām Aiviekstes kreisajā krastā līdz skolas atjaunošanai bija jātiek. Arī par nokļūšanu skolā saglabājušās atmiņas un nostāsti.
Meirānu pamatskolas skolēni ir vākuši ziņas, materiālus par skolas dzīvi pēc Otrā pasaules kara, par skolotājiem, bijušajiem audzēkņiem. Meirānos allaž mācījušies tuvākas un tālākas apkārtnes bērni, un šodien skolas absolventi un viesi tiksies salidojumā – izglītībai veltītajos svētkos.
Autore: LAIMDOTA IVANOVA,
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja
galvenā speciāliste
Foto no Madonas muzeja krājuma