Vakar uz Viduslatvijas Lauku attīstības biroja rīkoto semināru Kalsnavas pagasta "Gulbiškās" par vīnogu audzēšanu bija sabraucis kupls interesentu pulks. Vīn-ogu audzēšanas pieredzē dalījās dārznieks praktiķis Pēteris Siliņš, kura kolekcijā ir vairāk nekā 100 vīnogu šķirņu. Vietā, kur atrodas kādreizējais lidlauks, ar plēves aizslietņiem no vējiem pasargāts, aug vīnogu dārzs, kas rudenī dod sulīgas un garšīgas ogas.
– Redzat, ka dziļo sniegu un salu vīnogas ir izturējušas, – jautāts par pagājušo ziemu, teic dārznieks, izrādot interesentiem savus lolojumus un iepazīstinot ar šķirnēm. Protams, pirms ziemas vīnogulāji bija noguldīti, piesegti, retākās un sala jutīgākās šķirnes – apklātas pat ar segām. Tomēr arī Latvijā, Vidzemes augstienē ir iespējams tikt pie aromātiskām, sulīgām un garšīgām vīnogām, un garšas īpašību ziņā tās noteikti ir pārākas par importētajām.
Pēteris Siliņš vīnogas audzē dēla Jāņa Siliņa saimniecības "Gulbiškas" teritorijā, vietā, kur kādreiz bijis lidlauks. Jaunkalsnava un "Gulbiškas" ir Pētera Siliņa dzimtene, kaut tagad viņš dzīvo Ikšķilē. Zemnieku saimniecība "Gulbiškas" ir bioloģiskā saimniecība, kur dēla ģimene nodarbojas ar gaļas lopu audzēšanu. Viņš tēva zemē audzē ābeļu, bumbieru stādus, iestādījis vīnogu kolekciju.
Pēc novērojumiem lidlaukā, kur pavasaros ieilgst beidzamās salnas un rudenī agri sākas pirmās salnas, tomēr ir iespējams tikt pie vīnogām.
Pēteris Siliņš atklāj, ka ar vīnogām saslimis un sācis tās audzēt tikai pirms septiņiem gadiem. Aizbraucis uz vīnogu izstādi Rīgā, Dabas muzejā, sapazinies ar selekcionāru Gunvaldi Vēsmiņu, kas vīnogu audzētājiem ir liela autoritāte.
– Vēsmiņš mani iebaroja ar savām šķirnēm un hibrīdiem – vīnogu šķirnes ‘Liepājas dzintars', ‘Liepājas pērle', ‘Cīravas agrā', ‘Liepājas agrā' ir populāras un izplatītas. Par vīnogu audzēšanas slimību Vēsmiņš savulaik ir teicis: "Nu jā, slimības mēdz būt dažādas…"
– Kolekcija tapusi pamazām, katru gadu iestādot arvien jaunas šķirnes, ir bijuši gadi, kad klāt nācis ap 20-30 šķirņu. Ar selekciju nenodarbojos, jo uzskatu, ka nav ko zaudēt laiku. To varēju darīt pirms 30 gadiem, bet tad mani vairāk interesēja dārzkopība, burkāni, kāposti, strādājot agrofirmā "Lāčplēsis", audzēju tūkstošiem tonnu, – pastāsta dārznieks.
– Nodarbojos arī ar biznesu, pārdevu augļukoku stādus: ābeles, bumbieres, saldos ķiršus. Tad nebija laika par vīnogām domāt, – Pēteris Siliņš atceras.
Taču tagad vīnogu audzēšana ir kļuvusi par Pētera Siliņa hobiju. – Ar vīnogām nekāds bizness sanākt nevar. Vīnogas ir jāaudzē ar mīlestību, tikai tad tās atmaksā ar ogu ķekariem, – viņš saka.
Semināra dalībniekiem Pēteris Siliņš sniedza tik vērtīgās praktiskās zināšanas, kā no vīnogu stāda tikt pie ogām.
‘Guna', ‘Sandra', ‘Spulga', ‘Zilga', ‘Jodupe', ‘Palanga', ‘Andrejs', ‘Jodkrante'… – par katru šķirni vīnogu audzētājam bija savs stāsts un novērojumi. Ja grib agri ražojošas vīnogas, dārznieks ieteica izvēlēties stādīt ‘Cīravas agro', un ogas būs jau augusta beigās. Piemēram, ‘Jodkrante' ir ar upeņu garšu, biezu mizu, ilgi turas pie krūma. ‘Novgorodas jubilejas' – agra, salda šķirne, bet pagājušajā gadā visu ražu apēda lapsenes. Tāpēc arī dārznieks tukšās plastmasas pudelēs ielej ūdeni un ievārījumu. – Ja pavasarī noķersit kaut divas lapseņu mammas, likvidēsit divus pūžņus, – pastāsta Pēteris Siliņš. Viņa kolekcijā ir arī jaunās šķirnes – lielogu, bezsēklu vīnogas. Piemēram, šķirnes ‘Novoje stoļetije' ogas ir kā plūmes.
Vairāk lasiet aikrakstā STARS 27.05.2010.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto