Piektdien visās vispārizglītojošajās mācību iestādēs izskanēja pēdējais skolas zvans, bet šodien divpadsmitie jau liek pirmo eksāmenu.
Pēdējā skolas zvana skaņas, aicinot uz pēdējo mācību stundu un iezvanot eksāmenu laiku, atskanēja arī Madonas novada pašvaldības lielākajā skolā – Madonas pilsētas 1. vidusskolā. Pulksten 10 tas notika 9. klašu audzēkņiem, bet divas stundas vēlāk, skanot tradicionālajam Silavas valsim, – skolas sporta zālē, kur viss bija sagatavots svinīgajam pēdējā zvana pasākumam, smaržoja bērzu meijas un ceriņi, kopā ar direktoru Romānu Ližbovski, direktora vietnieci mācību darbā Inesi Strodi, klašu audzinātājām Ausmu Glazeikinu, Inesi Eleksi un Rūtu Trušeli ienāca arī divpadsmitie.
– Man patiess prieks jūs šodien sveikt pēdējā skolas zvana pasākumā. Ja tā padomā, divas trešdaļas jūsu tagadējās dzīves ir aizritējušas skolā. Šeit ir rasti pirmie draugi, iegūta pirmā pieredze, šeit ir sastapta pirmā mīlestība, piedzīvots šķiršanās un neveiksmju rūgtums, bet es teikšu tā – tie bija vieglākie gadi, jo turpmāk jums būs jāpieņem daudz nopietnāki lēmumi, kas izšķirs jūsu dzīvi. Būs jārisina nopietnākas problēmas, bet es domāju, ka tam jūs esat gatavi, jūs esat jau pilngadīgi. Es vispirms gribu jums un saviem kolēģiem novēlēt, lai šajā pēdējā tik svarīgajā skolas dzīves periodā valdītu savstarpēja saskaņa, gan gatavojoties pārbaudījumiem, gan tos kārtojot, jo tieši no eksāmeniem būs atkarīgs, kādā augstskolā spēsit iestāties, vai jums būs vai nebūs jāmaksā par studijām, ko ne visi varēs atļauties, tāpēc uz brīdi varbūt atmetīsim izklaides, aizmirsīsim par brīvo laiku un kopīgi strādāsim, lai sasniegtu iespējami labāku rezultātu. Novēlu, lai šajā laikā jums arī ģimenē būtu īpašs atbalsts un jūs varētu netraucēti gatavoties pārbaudījumiem, – 12. klašu audzēkņiem vēlēja Madonas pilsētas 1. vidusskolas direktors Romāns Ližbovskis.
– Šis gads jums ir tāds īpašs. Īpašs ar tādiem notikumiem, kas dzīvē notiek tikai vienu reizi. Vienu tādu jūs jau piedzīvojāt martā, kad notika žetonu vakars, kurā jūs apliecinājāt savu piederību skolai, klasei un parādījāt savas prasmes un talantus. Arī šodien ir vēl viens tāds notikums – pēdējā zvana diena, kad skolas zvans pēdējo reizi jūs aicinās uz mācību stundu, uz stundu, kad pēdējo reizi būsit kopā ar saviem klasesbiedriem un audzinātāju, kad trijos gados ierastais draugu plecs vēl būs blakus, vēl varēs uzdot pēdējos jautājumus un sajust šo atbalstu. Pēc tam jau būs tikai pārbaudījumi – grūtāki, vieglāki, kuros jūs tiksities pavisam citā sastāvā, citā kolektīvā, un vairs kā klase tikpat kā nesanāksit kopā, tāpēc šajā dienā izbaudiet vēl šos mirkļus, dalieties atmiņās, atcerieties, kas piedzīvots kopīgi, kādi pasākumi bijuši, un lai šīs atmiņas jums palīdz izturēt pēdējo posmu – grūto pārbaudījumu laiku, – savukārt uzsvēra Madonas pilsētas 1. vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Inese Strode. Viņa nolasīja direktora rīkojumu, kuriem 12. klašu skolēniem ir atļauts kārtot pārbaudījumus par vispārējās vidējās izglītības ieguvi, un tie ir visi 70 šā gada 12. klašu audzēkņi, kas izpildījuši visas Izglītības ministrijas un skolas noteiktās prasības un var piedalīties centralizētajos eksāmenos.
Apsveikuma vārdus 12. klašu skolēniem bija atsūtījusi arī Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļa, viņiem ceļā uz savu sapņu piepildījumu un noslēguma pārbaudījumos novēlot, lai lieti noderētu skolas gados uzkrātais potenciāls un sasniegtie rezultāti sniegtu gandarījumu gan pašiem, gan skolotājiem, gan vecākiem; lai katrs spētu apjaust, ka šajā saspringtajā, bet vērtīgajā pārbaudījumu laikā spēj mainīt ne tikai sevi, bet arī pasauli.
Apsveikumus bija sagatavojuši arī 11. klašu audzēkņi, savukārt paši divpadsmitie pakavējās atmiņās par spilgtākajiem notikumiem vidusskolas klasēs, atskatoties uz tiem gan ar humora pieskaņu, gan izsakot tos dziesmās, gan arī nosaucot konkrētus pasākumus. Liela daļa, it sevišķi no 12.d, kas mācības vidusskolā pirms trim gadiem uzsāka programmā ar militāro novirzienu, tāpat daļa no 12.a joprojām nav aizmirsusi iesvētības Silos, kad pilnā ekipējumā vēlā rudenī devās ap 15 km garajā pārgājienā un negaidīti, par lielu pārsteigumu visiem, uzsniga pirmais sniegs, bet jānakšņo bija teltīs. Taču apsildāma bija tikai viena telts – meiteņu, kam no „nosalšanas" tad arī bija jāglābj nākamie karavīri…
Silti pēdējā skolas zvana dienā tika sveikti skolotāji, bet jo īpaši klašu audzinātājas: Rūta Trušele, par ko skolēni saka, ka viņa māca ne tikai latviešu valodu un literatūru, bet arī dzīvi…; Inese Elekse, kas ieliek visu sirdi, ne tikai mācot bioloģiju, ģeogrāfiju, bet arī neskaita stundas, palīdzot skolēniem izstrādāt zinātniski pētnieciskos darbus (viņas vadībā audzēkņi zinātniski pētniecisko darbu lasījumos katru gadu gūst atzinību arī valsts mērogā); Ausma Glazeikina, kam skolēnu dāvātais lielais ziedu klēpis liecina, ka viņa ir ne vien iemīļota audzinātāja savā klasē, bet arī atzīta matemātikas skolotāja citu klašu skolēnu vidū.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto