12. maijā Madonas novada bibliotēkā semināra „ES prioritāro jautājumu risinājumi Latvijā" ietvaros tika atklāta izstāde „Sekojot Samta revolūcijas ceļam: Slovākija pēc 1989. gada".
Izstādes atklāšanā piedalījās Slovākijas Republikas vēstnieks Latvijā Dušans Krištofiks (Dušan Krištofík) ar kundzi, Madonas novada domes pārstāvji, kā arī pārnovadu bibliotēku darbinieki. Izstāde Madonas bibliotēkas konferenču zālē ir skatāma līdz jūnija sākumam.
Ekspozīcijā aplūkojamās fotogrāfijas rāda 20 gadu ilgu laika posmu, sākot no Samta revolūcijas Bratislavā 1989. gadā, beidzot ar Slovākijas iestāšanos eiro zonā. Veidojot ekspozīciju, tās autori vēlējušies radīt iespējami daudzpusīgu iespaidu par šo valsti. Fotogrāfijās var apskatīt pasaulē ievērojamu amatpersonu, kultūras darbinieku un karaļnamu pārstāvju oficiālās vizītes. Tajās atspoguļoti arī Slovākijas sasniegumi gan militārajā jomā, gan kultūrā un sportā. Tāpat izstādes apmeklētāji var iepazīties ar Slovākijas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstu, kā arī gūt plašāku priekšstatu par biznesa iespējām šajā valstī. Izstādīti arī nozīmīgu slovāku vēsturisko personu un tādu politiski svarīgu notikumu kā iestāšanās ANO, NATO, Eiropas Savienībā un pievienošanās Šengenas zonai fotouzņēmumi un apraksti.
Atklājot izstādi, iestādes direktore Imelda Saulīte uzsvēra, ka bibliotēka sniedz jaunu saturiski bagātu iespēju, jo „vēsture ir notiekošais, kas, šķērsojot laiku, iznīcinot to, pieskaras mūžīgajam".
Nenoliedzami, ka 1989. gada novembrī notikusī Samta revolūcija bija vēsturisks pagrieziena punkts ne tikai Prāgā. Arī pārējiem Centrālās un Austrumu Eiropas valstu iedzīvotājiem bija svarīga čehu un slovāku uzvara. Pasaulei tā bija zīme, ka vairs neatkārtosies 1968. gada augusts, ka šoreiz Austrumeiropas tautas vienosies kopīgā cīņā pret ļaunuma impēriju. Samta revolūcijai, Berlīnes mūra krišanai bija nozīme arī Baltijas tautu cīņā par brīvību, tādēļ tiem, kas dzīvoja šajā laikā, ir pienākums jaunajai paaudzei skaidrot vēsturi un parādīt tās ciešanas, kādas Austrumeiropai nodarīja komunistu režīms.
– Mums tiek pavērta iespēja palūkoties pāri Eiropas Savienības valstu robežām, caur citu tautu vēsturisko pieredzi pievērst uzmanību arī savas zemes vēsturiskajiem akcentiem, – pauda bibliotēkas direktore. – Pagājušā gada nogalē izstāde bija apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, nākamā vieta pēc Rīgas, kur varam aplūkot Slovākijas Republikas vēsturi pēdējos 20 gados, ir Madona.
– Mums ir daudz kopīga: reizē iestājāmies Eiropas Savienībā, NATO, tagad mūsu valstu politiķu tikšanās vieta ir Brisele, – savā uzrunā pauda Slovākijas Republikas vēstnieks Latvijā Dušans Krištofiks. Viņš piebilda, ka informācija par Slovākiju Latvijā tomēr nav plaša, tāpēc izstāde tam palīdzēs. „Mūsu jaunākā vēsture sākās 1989. gadā pēc Čehoslovākijā notikušās Samta revolūcijas. Par Samta revolūciju to iedēvēja tāpēc, ka netika pielietota vardarbība un fizisks spēks. 1992. gadā pēc vēlēšanām tika izlemts, ka labākais variants ir Čehoslovākiju dalīt divās valstīs, un tas notika veidā, ko var apzīmēt kā samta šķiršanos. Lēmumu pieņēma politiķi, neprasot tautai, jo sabiedriskā doma tobrīd būtu pret šādu soli. Tagad, pēc 20 gadiem, redzam, ka tas bija pareizs lēmums, jo abas tautas jūtas komfortabli, ir savstarpēji tuvākās tautas ar labām kaimiņu attiecībām."
Slovākija savu neatkarīgo valsti cēla no jauna, šobrīd, kaut ekonomiskā krīze ir skārusi arī Slovākiju, līdzās Polijai tā ir valsts ar visātrāk augošo ekonomiku Eiropā.
„Eksportējam mašīnbūves produkciju, elektroniku, audiovizuālo tehniku, automašīnas. Lielākie investori un tirdzniecības partneri mums ir Vācija, Čehijas Republika, Francija, Itālija, Polija."
Noklausoties Slovākijas Republikas vēstnieka Latvijā uzrunu, Madonas novada domes kultūras un izglītības komitejas vadītājs Valdis Vucāns neslēpa, ka mūsu tautu likteņi un mūsu valstu vēsture ir ļoti līdzīga, tāpēc slovāku vēstures svētajos notikumos jūtamies dvēseliski tuvi. Viņš izteica cerību, ka tikšanās pavērs iespēju arī turpmākai sadarbībai.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto