Rakstnieks R. Blaumanis literāro pasaku „Velniņi" uzrakstīja 1895. gadā – par diviem jaukiem un nerātniem velniņiem. Gadu gaitā šis darbs ir bērnu lasīts un mīlēts.
Ir tapuši teātra iestudējumi, multiplikācijas filma, bet šoreiz – mūzikls „Velniņi", kura komponists ir Valts Pūce, libreta autors – Pēters Brūveris. Darbs veidots pēc R. Blaumaņa pasakas motīviem, kā pats komponists atzīst: „Ārkārtīgi izcilais zelta klasikas darbs, kas nekad nenovecos un vienmēr būs aktuāls."
6. maijā VEF Kultūras pilī notika mūzikla „Velniņi" Rīgas Bērnu un jauniešu muzikālā teātra „RīBēJaMuTe" pirmizrāde, kurā tika iesaistīts atzītu un talantīgu mākslinieku ansamblis. Draiskos un nebēdnīgos velniņus tēloja Aisha un Candy. Lielais, nejaukais velns bija Niks Matvejevs. Laupītāju lomās iejutās Operas solisti Imants Erdmans un Andris Lapiņš. Saimniece un saimnieks bija Leonarda Ķestere-Kļaviņa un Jānis Apeinis, princese – Annija Putniņa. Uzvedumā piedalījās arī Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris Romāna Vanaga vadībā. Izrādes režisors -Juris Jonelis.
Uzvedums bija spraigs un darbīgs, tajā bija daudz komiskā un labestīgā. Abi velniņi – tik lunkani un kustīgi, tik nerātni un nebēdnīgi. Izmukuši ar viltu no elles, viņi saimniekam un saimniecei nekādu skādi nevar izdarīt, jo visi nedarbi, izrādās, viņiem nes veiksmi, bet laupītāji saņem pelnīto sodu. Arī nokļūstot pilī, velniņi izdara labu, jo, nepaklausot lielo velnu, izglābj princesi no precībām ar dižvelnu. Atliek tikai pašiem velnēniem tikt sveikā cauri. Te izpalīdz saimnieks un saimniece, noberžot nerātņus ūdens baļļā un tā tiekot pie mantiniekiem.
Radot šo mūziklu, Valtam Pūcem bija svarīgi, lai tas ir mūsdienīgs un kvalitatīvs darbs bērniem un viņu vecākiem. Komponists atzīst: „Bērni ļoti labi uztver arī sarežģītas lietas. Galvenais, lai tām piemīt patiesības un radošuma kvalitāte."
Autore: ZINTA SAULĪTE,
Braku muzeja galvenā speciāliste