13. maijā Saeima, ar balsojumu atbalstot Dagnijas Staķes kandidatūru, aizpildīja vakanto reģionālās attīstības un pašvaldību lietu (RAPL) ministra posteni.
Jau pirmajās dienās kopš stāšanās jaunajā amatā Dagnija Staķe ir paudusi savas prioritātes. Viņa akcentē nepieciešamību uzlabot Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamību pašvaldībām, piemēram, palielinot kopējo finansējumu jaunajai ES struktūrfondu aktivitātei „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai", sniedzot pašvaldībām lielākas atbalsta iespējas veicināt inovatīvu uzņēmējdarbību, ekonomisko attīstību novados, kā arī radīt darbavietas un palielināt ieņēmumus pašvaldību budžetos.
Ministre plāno arī turpināt diskusijas Saeimā par Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam gala redakciju līdz tās apstiprināšanai parlamentā. Apstiprinot stratēģiju, tiks noteikti valsts ilgtermiņa ilgtspējīgas attīstības mērķi un virzieni, kas iezīmē Latvijas attīstības perspektīvu, atbildot izaicinājumiem, kas Latviju sagaida ekonomiskajā, demogrāfiskajā, kultūras, izglītības un pārvaldības jomā tuvākā un ilgtermiņa skatījumā.
Savā darbā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministres amatā viņa prioritāri plāno rūpēties par pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem, kā arī to kvalitātes uzlabošanu pašvaldībās. Ministre plāno turpināt uzsākto darbu pie vienas pieturas aģentūras principa ieviešanas pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem un uzņēmējiem, sekmējot ērtu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību visā valsts teritorijā.
Vienlaikus ar ministres izvirzītajām prioritātēm Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija veiks plānotās aktivitātes reģionālās attīstības plānošanas un koordinācijas jomā, kā arī pašvaldību attīstības, telpiskās plānošanas un zemes politikas jomā.
Vaicāju Cesvaines novada domes priekšsēdētājam Vilnim Špatam, Ērgļu novada domes priekšsēdētājam Guntaram Velcim un Madonas novada domes priekšsēdētājam Andrejam Ceļapīteram, kāds ir viņu skatījums uz RAPLM nākotni, jo šī bija viena no ministrijām, kuras kontekstā daudz tika spriests par likvidāciju.
Lielas cerības nelolo
Vilnis Špats atzina, ka no pagājušajā nedēļā ievēlētās ministres Dagnijas Staķes īpašu veikumu negaida.
– Viņa ir ievēlēta uz dažiem mēnešiem un jāstrādā situācijā, kad ministrija, visticamāk, tiks izformēta. Dagnija Staķe ir cilvēks, kam ir liela pieredze pašvaldību darbā, taču šaubos, vai atvēlētajā laikā viņai izdosies ko ievērojamu paveikt. Kas attiecas uz RAPLM nākotni, ir izveidojusies situācija, ka daudzu ministriju funkcijas dublējas, līdz ar to arī pašvaldībām nepārtraukti pieaug dažādu obligāti pildāmu atskaišu apjoms. No otras puses, pozitīvi, ka pašvaldībām vismaz ir sava ministrija un mums ir kur griezties, ir ar ko runāt (cita lieta, ka ministrijas administratīvo aparātu varētu vismaz uz pusi samazināt). Ja RAPLM funkcijas tiks izsvaidītas pa citām ministrijām, mums strādāt kļūs nedaudz grūtāk, – viedokli par jauno ministri un RAPLM nākotni sniedza Vilnis Špats.
Ministriju ir par daudz
Vaicāts par ministres Dagnijas Staķes stāšanos amatā, Guntars Velcis atklāja, ka par jauno ministri viņam vēl nav viedokļa un arī necer no viņas kaut ko īpašu sagaidīt.
– Šis ir priekšvēlēšanu laiks, un diez vai mēs pat ievērosim, ka viņa kaut ko dara. Nevēlos par ministri teikt neko sliktu un nevaru to arī apgalvot, taču man ir nojauta, ka vienkārši bija vajadzīgs cilvēks, lai aizpildītu vakanto vietu, – savu viedokli pauda Guntars Velcis.
Viņš uzsvēra, ka RAPLM nākotne ir jāuzlūko kontekstā ar pārējām ministrijām.
– Zīmīgi, ka visvairāk par ministrijas likvidēšanu iestājas tie, kas to savulaik izveidoja – „Jaunais laiks". Manuprāt, visveiksmīgāk ministrija darbojās tad, kad to vadīja Māris Kučinskis. Tika īstenotas labas idejas un visas ar reģioniem saistītās lietas koncentrētas vienā ministrijā – Eiropas projekti, finansējums, uzraudzība utt. Protams, ir skaidrs, ka ministriju Latvijā ir par daudz. Uz aptuveni 2,2 miljoniem iedzīvotāju mums ir 14 ministriju, tieši tikpat, cik Nīderlandē ar tās 16 miljoniem iedzīvotāju, taču, ja to skaitu grasāmies samazināt, ir jābūt skaidram plānam par reorganizāciju visās ministrijās. Līdz vēlēšanām notiks vien apsaukāšanās un šajā jautājumā nekas daudz nemainīsies, – skeptisks bija Ērgļu novada domes priekšsēdētājs.
Viņš atzina, ka RAPLM veic lielākoties novadiem vajadzīgas funkcijas, kas saistītas gan ar pašvaldību mērķdotācijām, gan projektu kūrēšanu. To nevar salīdzināt ar laiku, kad pašvaldības nezināja, kurā no ministrijām tai nepieciešamo jautājumu kārtot.
– Veidojot RAPLM, citas ministrijas nevēlējās šķirties nedz no atsevišķām funkcijām, nedz to veikšanai nepieciešamā finansējuma, nedz arī no ierēdņiem. Katrā ziņā ministrijas darbībā ir bijis daudz laba, jautājums ir vienīgi par to, kā ar valsts pārvaldes restrukturizāciju vedīsies nākotnē. Uzskatu, ka labāk, lai būtu viena spēcīga RAPLM, nevis tās funkcijas izkaisītas pa citām ministrijām un iestādēm. Diemžēl skaidra redzējuma trūkums par valsts attīstību ir bijusi mūsu valsts nelaime no sākta gala. Mums bija skaists redzējums 90. gadu sākumā likvidēt rūpniecību un kļūt par pakalpojumu valsti. Kur tas ir novedis – varam tagad redzēt. Arī šobrīd katrs rauj uz savu pusi un vienota redzējuma joprojām trūkst, – norādīja Guntars Velcis.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 20.05.2010.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS