Visā Latvijā vēl joprojām norisinās Valsts probācijas dienesta (VPD) rīkotais pasākums „Izlīguma nedēļa", lai sniegtu sabiedrībai dziļāku izpratni par izlīgumu organizēšanu, kā arī veicinātu pozitīvu konfliktu risināšanas kultūras attīstību Latvijā. Mūsu dzīve tomēr balstās uz savstarpējām attiecībām, tāpēc svarīgi mācēt viena konflikta dēļ tās nesabojāt.
Labas pamatzināšanas par izlīgumu iedzīvotāji noteikti iegūs pēc VPD uzņemtās īsfilmas noskatīšanās. Tajā skaidrojumus un viedokļus par šo procesu sniedz ne tikai savas nozares speciālisti, bet arī personas, kas reālajā dzīvē izlīguma ceļā atrisinājušas savu konfliktu. Tā, piemēram, jauns vīrietis Roberts piedzīvoja, ka pēc hokeja spēles kādi jaunieši eiforijas iespaidā ālējās un ar kājām pārskrēja pāri viņa mašīnai. Tā vietā, lai turpinātu kriminālprocesu, viņš piekrita VPD piedāvājumam iesaistīties izlīgumā ar vainīgajām personām. Cietušais pamatoja savu izvēli: – Sapratu, ka jaunieši vienkārši ir izdarījuši muļķību un ikdienā tā nerīkojas, tāpat arī nodarītais kaitējums manai mašīnai nebija ļaunprātības dēļ, bet gan emociju uzplūdā – tāda kā spēka impulsīva izrādīšana. Kriminālprocesa uzsākšana pret personu nozīmē, ka var tikt ietekmēta cilvēka nākotne uz negatīvo pusi, un, ja tiek radīts šāds negatīvs fons, arī cilvēka turpmākā rīcība var attīstīties ne tik labvēlīgā virzienā.
Savukārt vainīgā puse par Roberta rīcību ir ļoti pateicīga. Viens no vaininiekiem, Kārlis, pastāstīja: – Savu vainu uzreiz apzinājos un ļoti nožēloju. Cietušajam, protams, tika atmaksāti visi zaudējumi. Izlīguma process man šķita pat sirsnīgs, mūsu izraisīto konfliktu varējām atrisināt mierīgā ceļā. Krimināla sodāmība noteikti būtu ietekmējusi manu nākotni, izvēlētajā profesijā, uz ko esmu tiecies un strādājis, šādas muļķības dēļ, iespējams, nebūtu ticis.
Neaudzināt noziedznieku paaudzi
Sabiedriskās politikas centra „Providus" juriste, pētniece, VPD „māte" Ilona Kronberga uzsvēra, ka pasaulē pastāv divu veidu justīcija – sodošā (valsts atriebīga nostāja pret pārkāpēju) un atjaunojošā, kas ir īpaši populāra ASV, Austrālijā, Lielbritānijā un Vācijā. Abu uzdevumi neatšķiras, bet instrumenti gan, ar kā palīdzību tiek atjaunota taisnība.
Šķiet, vislielāko izlīguma procesa priekšrocību aprakstīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes Resocializācijas dienesta vadītāja Ilona Spure, sakot: – Nevar viennozīmīgi apgalvot, ka nepilngadīgos nevajag ieslodzīt. Taču ir labi, ja vieglas dabas pārkāpumu gadījumā jaunietis netiek sodīts ar visu likuma bardzību. Piemēram, puisis alkohola reibumā nozog telefonu, par ko viņu iesloga nepilngadīgo audzināšanas iestādē. Ir ļoti liela varbūtība, ka tur viņš iemācīsies vēl vairāk „gudrību" un pēc soda izciešanas iznāks ārā sliktāks, nekā tur tika ievietots.
Vēl var paspēt
Līdzīgi pasākumi kā Izlīguma nedēļa ir rīkoti arī iepriekš, un tad iedzīvotāju atsaucība, šķiet, bijusi lielāka, tā secināja VPD Madonas teritoriālās struktūrvienības (TSV) vadītāja Valda Buiķe. Iemesls varētu būt izvēlētā pasākuma laiks, jo iepriekš tie rīkoti rudenī, kad skolēniem ir vairāk laika un nav jādomā par skolas gada noslēgšanu. Kā nekā, nepilngadīgie un jaunieši ir samērā liela izlīguma procesa mērķauditorijas daļa.
– Ikdienā cilvēki neko daudz par izlīgumu nezina un visbiežāk par to interesējas tikai tad, kad paši nonākuši kādā konfliktsituācijā, ko var risināt ar izlīguma palīdzību.
Izlīguma nedēļa ir iespēja par šo procesu uzzināt laikus. Sākot ar
17. maiju, Madonas, Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu novada domē un visās pagastu pārvaldēs, kā arī skolās, bibliotēkās apmeklētājiem pieejamā vietā ir izvietoti informatīvi bukleti par izlīgumu.
Pasākuma ietvaros 17. maijā Ērgļu vidusskolā un Ērgļu arodvidusskolā informatīvās stundas vadīja Madonas TSV izlīguma starpnieks Aivars Rubuls un brīvprātīgie starpnieka kandidāti Auseklis Knope un Aija Rolova. Kolēģi skolēniem rādīja īsfilmu par izlīgumu un bija priecīgi atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Arī citi interesenti vēl var paspēt noskatīties īsfilmu, ko demonstrē izlīguma starpnieki Aivars Rubuls un Astrīda Mitjakova (20. maijā pulksten 10 un 12, 21. maijā pulksten 10, 12 un 15), kā arī uzdot jautājumus. Ja ierasties Madonas TSV nav iespējams, taču kāds vēlas noskaidrot sev interesējošos jautājumus izlīguma jomā, aicinām zvanīt: t. 64807363, 64807364 vai 26655423, – plašāk par Izlīguma nedēļas aktivitātēm Madonas reģionā pastāstīja Valda Buiķe. Viņa piebilda, ka īsfilma, kas saprotamā un labi uztveramā veidā stāsta par izlīgumu, VPD Madonas TSV būs pieejama arī pēc Izlīguma nedēļas beigām.
Autore: LAURA VOITIŅA