Pirms nedēļas LR Kultūras ministrija aicināja reģionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālistus apskatīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) topošās ēkas būvlaukumu. Objekta apmeklējums izvērtās krietnas stundas garumā, pirms tam notika „teorētiskā daļa" – sarunas ar KM valsts sekretāra pienākumu izpildītāju Uldi Lielpēteru, LNB projekta īstenošanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāju Indriķi Buili, LNB direktoru Andri Vilku, citiem speciālistiem, kā arī LNB atbalsta biedrības pārstāvi Undīni Būdi, bet vēl pirms tikšanās Mūkusalas ielā 3 žurnālistiem bija iespēja piedalīties preses konferencē ar kultūras ministru Intu Dālderi, kas notika Kultūras ministrijas telpās.
– Pirmā Latvijas Republika ilga 22 gadus, bet cik daudz toreiz tika izdarīts! – atskatoties pagātnē, žurnālistiem atgādināja Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības pārstāve Undīne Būde. – Vienīgā lielā lieta, kas pēc 22 gadiem varētu palikt kā šīs republikas zīme, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka, ap ko joprojām notiek publiska plosīšanās. Ēka ir simbols, saturs un mūsu nacionālās identitātes jautājums. Tā ir bezgala svarīga lieta īpaši laikmetā, kad katru dienu pieaug informācijas apjoms un tās nozīmība. Katram cilvēkam, kurš strādā radošu darbu, būtu vajadzīgs privāts bibliotekārs, lai sfērā, kur orientēties grib viņš, būtu kompetents gids un padomdevējs. Katram nepieciešams savs ārsts un personīgais bibliotekārs, tad varēsim justies droši, jo interneta piesārņojums, informācijas neticamība, īstas informācijas dārdzība ir lietas, kas reāli eksistē.
Ko iegūs reģionu bibliotēkas?
Ko LNB jaunās ēkas kontekstā iegūs reģionu bibliotēkas, tai skaitā Madonas, Lubānas, Ērgļu, Varakļānu un Cesvaines novada bibliotēkas, šo jautājumu vēl pirms došanās uz konferenci lūdzu komentēt Madonas novada bibliotēkas direktores vietnieci Daigu Puķīti. – Kvalitatīvu saturu, esot vienotā tīklā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Madonas novada bibliotēka jau saņem, – skaidroja viņa. – Tas Madonas reģiona bibliotēkām nākotnē nebūs nekas jauns, no jauna būs konkrētā ēka Rīgā, kas arī ir ļoti nepieciešama. Šobrīd Latvijas Nacionālā bibliotēka ir ļoti sliktā stāvoklī, izmētāta pa vairākām vietām un uz sabrukuma robežas.
Līdz ar jaunās ēkas uzcelšanu bibliotēkas datu bāze, viss piedāvājums, protams, vēl plašākā mērā būs pieejams arī mums. Ko iegūs Madonas reģiona cilvēki? Kopumā tā ir projekta neredzamā daļa, ko grūti izstāstīt, bet kas jau „strādā" visā Latvijā. Vispirms tas ir kopkatalogs, ko saņemam, ko lasītāji var izmantot, nekur nebraucot. Turklāt pēdējā laikā arvien vairāk varam izlasīt skenētos materiālus, kas iepriekš bija pieejami tikai LNB. Kad rakstīju maģistra darbu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītavā strādāju nedēļu – šķirstīju vecās avīzes un izrakstīju sev nepieciešamo. Tagad to pašu varu sameklēt savā datorā, varu lasīt vajadzīgo uz vietas, nav jādodas uz Rīgu.
Bibliotēkas darbiniece akcentēja, ka LNB jaunā celtne šobrīd ir vienīgā ēka, kuras būvniecību finansē valsts, visi pārējie lielie objekti ekonomiskās krīzes dēļ ir apstājušies.
Divi scenāriji
Kopš 2009. gada 1. jūlija LNB projekta vadības administrēšanu veic LR Kultūras ministrija. Tā izstrādājusi turpmākās LNB projekta īstenošanas stratēģijas divus variantus ar atšķirīgiem būvdarbu pabeigšanas termiņiem.
Pirmais jeb ekonomiskais scenārijs paredz projektu īstenot līdz 2012. gada 18. novembrim, nodrošinot ievērojamu projekta īstenošanas kopējo izmaksu ekonomiju. – Īstenojot šo variantu, tiek maksimāli izmantota situācija būvniecības tirgū, kad darbaspēka, materiālu un mehānismu izmaksas turpina samazināties, – komentēja KM valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Uldis Lielpēters. – Tāpēc to vērtējam kā valstij ekonomiski un finansiāli izdevīgāku scenāriju, jo, izmantojot šobrīd būvizmaksu indeksācijas (deflācijas) radīto labvēlīgo ietekmi uz līguma cenu, iespējams ietaupīt līdz pat 20 miljoniem latu. Ekonomiskā scenārija īstenošana dod iespēju LNB ēkas darbību uzsākt 2013. gada 4. ceturksnī, nodrošinot Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014. gadā un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015. gadā pienācīgu pārstāvniecību.
Otrais jeb ilgstošās realizācijas scenārijs analizē variantu, ja LNB ēkas būvniecības termiņš tiktu pagarināts līdz 2014. gada 1. ceturksnim. Termiņa paildzināšana vienlaikus arī sadārdzinātu LNB projekta īstenošanu pat līdz 16,7 miljoniem latu, neskaitot nākotnes inflācijas riskus. Turklāt būtu nepieciešams veikt grozījumus Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā, pagarinot likumā noteikto LNB projekta īstenošanas termiņu, un LNB ēkas darbība labākajā gadījumā tiktu uzsāka tikai 2014. gada 4. ceturksnī, līdz ar to nebūs pilnvērtīgi nodrošināta Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014. gadā pārstāvniecība.
Kā uzsvēra kultūras ministrs Ints Dālderis, pēc ministrijas ieskata budžetā ieplānotās sākotnējās līgumcenas ietvaros būs iespējams nodrošināt ne vien ēkas izbūvi, bet arī nepieciešamo infrastruktūru un aprīkojumu, šim mērķim nepieciešamos izdevumus sedzot no deflācijas rezultātā gūtajiem ietaupījumiem.
Lai īstenotu ekonomiski izdevīgāko scenāriju, KM ierosina pārdalīt budžetā LNB projekta īstenošanai ieplānoto finansējumu 13,6 miljonu latu apmērā no 2012. gada uz 2010. gadu, šim nolūkam novirzot Latvijas Bankas peļņas daļas maksājumus valsts budžetā. Šādu risinājumu atbalsta gan LNB projekta īstenošanas uzraudzības padome, gan Latvijas Banka.
LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomes uzdevumā Kultūras ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju uzsākusi konsultācijas ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu par piedāvāto risinājumu.
Pēc konsultācijām ar starptautiskajiem aizdevējiem jautājums par LNB projekta īstenošanas termiņu tiks virzīts lēmuma pieņemšanai valdībā.
Gaismas tīkla izveide
Uz repliku, ka sabiedrības priekšstatos Nacionālās bibliotēkas jaunais projekts diemžēl tiek asociēts ar ēku Rīgā, kuras labums būs rīdziniekiem vai tiem, kas Rīgu apmeklē, lai dotos uz LNB, Uldis Lielpēters akcentēja, ka nepietiekami pamanīta paliek otra projekta sastāvdaļa – informācijas tehnoloģijas un grāmatu saturs elektroniskā formā. „Mēs internetā bieži lasām komentārus – „Kam mums bibliotēka, ir taču internets un dators". Diemžēl no lietotāju viedokļa netiek uzdots jautājums, kā tad šis saturs datorā rodas."
V/a „Kultūras informācijas sistēmas" direktors Armands Magone atgādināja, ka Nacionālās bibliotēkas būvniecības projekta neatņemama sastāvdaļa ir Gaismas tīkla izveide. „Jau 1999. gadā Ministru kabineta apstiprinātajos bibliotēkas būvniecības noteikumos ir ielikts valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izveides pamats. Latvijā kopumā ir vairāk nekā 2,5 tūkstoši bibliotēku (ieskaitot apmēram 1000 skolu bibliotēku). Viena no svarīgākajām sastāvdaļām ir pašvaldību publiskās bibliotēkas, kas, pateicoties Gaismas tīklam un Bila un Melindas Geitsu fonda finansējumam, uzlaboja infrastruktūru informācijas komunikāciju tehnoloģiju jomā visās Latvijas bibliotēkās. Pašvaldības aktīvi renovēja bibliotēkas, pārveidoja to funkcionēšanu, izmantojot jaunās tehnoloģijas. Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kurā visās publiskajās bibliotēkās internets ir pieejams bez maksas."
Vēl viens komponents ieguvumu sadaļā ir darbs ar bibliotekāriem. Visi Latvijas publisko bibliotēku un skolu bibliotēku bibliotekāri ir apmācīti neskaitāmos kursos gan par tēmu, kā izmantot jaunās tehnoloģijas, gan tēmās, kas nepieciešamas tālākai profesionālajai darbībai.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 20.05.2010.
Autore: INESE ELSIŅA
AUTORES foto