Vasarsvētkos, 23. maija svētdienā, visiem, kas interesējas par dzeju, būs iespēja klātienē sastapt vienu no zināmākajiem latviešu dzejniekiem – Jāni Rokpelni.
Klausīties dzeju paša autora lasījumā un izbaudīt intīmo, tikai „Diviem torņiem" raksturīgo gaisotni – iespēja, kas noteikti jāizmanto. Cesvaines bibliotēka un radošām, netipiskām idejām allaž atvērtais amatniecības un mākslas salons „Divi torņi" visus interesentus uz tikšanos ar dzejnieku gaidīs pulksten 12 Cesvainē, kur kādreiz atradās iecienītā kafejnīca „Flīģelis".
Tiem, kam par Jāņa Rokpeļņa daiļradi nav priekšstata, – īss viņa biogrāfijas apraksts. Dzejnieks dzimis 1945. gadā Rīgā, rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Studējis psiholoģiju un filosofiju Ļeņingradas universitātē (1963-1969). Studijas beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē kā filozofs, pasniedzējs (1981). Strādājis Mākslas muzejā, Rīgas kinostudijā, izdevumos „Literatūra un Māksla", „Labrīt" un „Karogs". Bijis docētājs Latvijas evaņģēliski luteriskajā Kristīgajā akadēmijā. Bijis Rakstnieku savienības dzejas konsultants, 2004. gadā vadījis dzejas meistardarbnīcu. Sarakstījis daudzus scenārijus leļļu filmām – „Umurkumurs" (1976), „Vanadziņš" (kopā ar Arnoldu Burovu, 1978) u. c., libretu muzikālai izrādei „Meistars Aleksandrs" (2002).
Dokumentāls garstāsts „Modus" (2000). No krievu valodas atdzejojis Aleksandra Bloka, Inokentija Aņņenska, Marinas Cvetajevas, Nikolaja Rēriha, Semjona Haņina dzeju. Apbalvots ar laikraksta „Padomju Jaunatne" prēmiju par gada labāko pirmo dzejoļu krājumu (1976), Dzejas dienu balvu (1981), Baltijas Asamblejas balvu (2000), Aleksandra Čaka prēmiju (2001) un Literatūras gada balvu (2004).
Man radās iespēja iepazīties ar dzejnieku augstskolā, kur mākslas studentiem viņš pasniedza Latvijas mākslas vēsturi. Šis mācību priekšmets ar laiku kļuva daudzu studentu iecienīts, tieši pateicoties pasniedzēja radošajai personībai un spējai stāstīt par Latvijas mākslinieku daiļradi no ļoti dzīva un netipiska skatpunkta. Varu droši apgalvot, ka dzejnieka savdabīgās personības cauraustā dzeja vienaldzīgu neatstās nevienu. Vasarsvētki un laba dzeja – salikums, kas mums noteikti jāpiedzīvo. Uz tikšanos Cesvainē!
Autors: MĀRIS APFELBERGS,
Cesvaines mūzikas un mākslas skolas vizuālās mākslas skolotājs