Maijs paiet Latvijas iedzīvotāju viedokļu paušanā un apzināšanā par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni. Viedokļus lūdz izteikt, aizpildot anketu, kā arī rīkojot diskusijas.
Latvijas sabiedrības viedokli par Kopējo lauksaimniecības politiku apkopos Valsts Lauku tīkla sekretariāts.
Pašreizējā Eiropas Savienības lauku attīstības politika paredz lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspējas, dabas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas, biotopu un lauku vides saglabāšanu un lauku teritoriju līdzsvarotu attīstību. Neraugoties uz būtiskajām atšķirībām, Eiropas lauksaimniecībai un laukiem kopumā nākotnē arvien vairāk nāksies saskarties ar kopīgiem izaicinājumiem, ko KLP jāpalīdz pārvarēt, un tie ir: globālā tirgus ietekme uz lauksaimniecības produkcijas tirgu, pieaugošā cenu nepastāvība, pārtikas pieprasījuma "spiediens" uz dabas resursiem, klimata izmaiņas, zemes izmantošanas izmaiņas, nelabvēlīga demogrāfiskā un sociāli ekonomiskā attīstība laukos.
Viedokļi par KLP nākotni, par to, kādiem pasākumiem jāpievērš vērība, jāiesniedz laikus.
Anketu var sameklēt un aizpildīt interneta mājas lapā www.laukutikls.lv/klp_aptauja. Jūnija sākumā viedokļi tiks apkopoti un iesniegti Eiropas Komisijai, kā arī publicēti. Lai Latvijas viedokli saklausītu, esat aicināti izteikt arī savu viedokli (http://ec.europa.eu/agriculture/cap-debate), līdz 3. jūnijam atbildot uz šādiem jautājumiem: Kāpēc vajadzīga kopējā Eiropas lauksaimniecības politika? Ko iedzīvotāji gaida no lauksaimniecības nozares? Kāpēc vajadzīga KLP reforma? Kas vēl būtu vajadzīgs, lai nākotnē pilnveidotu KLP?
– Katrs viedoklis ir svarīgs lauku nākotnei, līdz ar to mums pašiem, –
būt aktīviem rosina Viduslatvijas Lauku attīstības biroja lauku attīstības speciāliste Anita Briška.
– Spēcīga kopējā lauksaimniecības politika ir vitāli svarīga, lai radītu pareizos instrumentus lauksaimnieku ieņēmumu saglabāšanai, kā arī lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki var pildīt savu lomu nākotnes izaicinājumu pievarēšanā.
Lauksaimnieku priekšlikumos vairākkārt ir minēta vienlīdzīga attieksme, finanšu solidaritāte starp ES dalībvalstīm, kā arī objektīvu kritēriju izstrāde maksājumu apjoma noteikšanai pēc 2013. gada. Viens no pozīcijas punktiem pauž: attiecībā uz tiešmaksājumiem, lai nodrošinātu godīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret visas Eiropas Savienības lauksaimniekiem, tiks pievērsta uzmanība tiešmaksājumu izlīdzināšanai, pamatojoties uz kopīgi izstrādātiem objektīviem kritērijiem.
Autore: IVETA ŠMUGĀ