– Pastaigājos ar savu mazo sunīti pa parku Madonā, un garāmbraucošs velosipēdists mūsu virzienā raidīja rupjību, domādams, ka netālu esošos suņu ekskrementus ir atstājis mans mājdzīvnieks. Nav jau nekāda lielā problēma, bet aizdomājos par suņu saimnieku kultūru, – ar šādiem vārdiem redakcijā vērsās kāda Madonas iedzīvotāja, kas vēlējās palikt anonīma.
Viņa pastāstīja, ka aiz sava mīluļa „čupiņas" tiekot apzinīgi savāktas, tāpēc nedaudz ķēries pie sirds garāmbraucēja komentārs. Nerādot ne uz vienu suņa saimnieku ar pirkstu, viņa vien vēlējās par šo jautājumu likt aizdomāties katram no lasītājiem, kam mājās ir četrkājains draugs, kas tiek vests pastaigās. Sieviete turpināja: – Ja suns ir kā ģimenes loceklis, kā tas pārsvarā tomēr ir, nebūtu jābūt ne pretīgi, ne problemātiski aiz viņa arī savākt. Turklāt tagad taču ir mūsdienīgi risinājumi – ekskrementu savācēji, ir dažādi maisiņi, lāpstiņas un tamlīdzīgi. Tos saimniekus, kas sava suņa ekskrementus savāc, šādi neapzinīgi saimnieki nepamatoti nomelno un liek izskatīties vainīgiem pārējās sabiedrības priekšā.
Arī Madonas novada pašvaldības īpašuma uzturēšanas nodaļas vadītājs Aldonis Rībenieks ir minējis, ka nodaļas darbinieki ar bažām gaida katru reizi, kad jāpļauj zāle kādā no Madonas pilsētas parkiem. Tur suņi bieži tiek vesti pastaigās (citiem vārdiem – nokārtot savas dabiskās vajadzības), un pļaušanas laikā atstātās „čupiņas" kopā ar zāli lido uz visām pusēm.
Šobrīd spēkā esošie Madonas pilsētas domes saistošie „Suņu un kaķu turēšanas noteikumi" paredz, ka suņu un kaķu īpašniekiem (valdītājiem) aizliegts pieļaut, ka dzīvnieki piemēslo dzīvojamo vai sabiedrisko ēku telpas, kā arī apdzīvoto vietu teritoriju.
Mazo suņu saimnieki mēdz palaist savu mājdzīvnieku brīvsolī, nereti – bez pieskatīšanas. Sak', garāmgājējiem tāpat neko neizdarīs un nekodīs, bērnus nebiedēs. Taču arī šie suņi kārto savas dabiskās vajadzības, un nav neviena, kas aiz viņiem savāktu.
Katrs no mums priecājas par sulīgi zaļo zālīti un siltajā gadalaikā labprāt pastaigājas ar plānākiem, brīvākiem apaviem, tāpēc laikus nepamanīta „čupiņa", lieki teikt, ir nepatīkams pārsteigums, ko sagādājis ne jau dzīvnieks, bet gan viņa neapzinīgais saimnieks.
Autore: LAURA VOITIŅA