Baltas pērļu rotas – meitenēm skolas izlaiduma ballei, krāsaina pērļu kaklarota, aproce, auskari – dāvanu komplekts draudzenei, broša ar zeltītām lāsītēm – svētkos mammai. Protams, daudzas rotaslietas top arī sevis iepriecināšanai, jo, radoši darbojoties, tiek gūtas pozitīvas emocijas, noliktas malā vai aizmirstas ikdienas rūpes. Domas un uzmanība koncentrējas uz mazajiem stikla nieciņiem, kas, savirknēti dažādās kombinācijās, veido pavisam jaunu vērtību vienā eksemplārā – veikalā tādu nenopirksi, jo tas ir oriģināls roku darbs.
No malas raugoties Lazdonas rokdarbu pulciņa dalībnieču rotu veidošanas procesā, vērojot, kā kustas rokas ar adatu, uztverot sīkākās pērlītes, iesācēji pāragri secina, ka tas ir ļoti smalks darbs un diez vai ir pa spēkam katram. Tomēr Lazdonas rokdarbu pulciņa dalībnieces pārliecina, ka vajag tikai sākt – un esi iedzīvojies pozitīvā atkarībā.
Pavisam nesen Lazdonas rokdarbu pulciņā notikusi vadītāju maiņa. Vanda Podiņa savā vietā izaudzinājusi jauno vadītāju – Natāliju Baboviču, jo pati stājusies Lazdonas pagasta pārvaldes kultūras darba organizatora amatā. Protams, Vandas sirds joprojām pieder rokdarbiem, un viņa neliegs savus padomus un radošo pienesumu pulciņam.
Lazdonas rokdarbu pulciņš šopavasar atzīmēja piecus pastāvēšanas gadus, un tikpat ilgi pulciņā darbojas arī Natālija, kas strādā SIA "Lazdonas KSU" par kasieri.
– Vispirms vērt pērļu rotas sāka mana meita Anastasija, kam toreiz bija tikai astoņi gadi, es viņai mājās tikai palīdzēju. Kad pēc laika viņa mājās atnesa gatavu kaklarotu, nodomāju – ja jau meita var tik skaistu rotu izgatavot, jāpamēģina arī man. Tā arī sākās interese. Tagad – vajag tikai skaistas "bumbiņas", arī mazās pērlītes, lai taptu interesanta kaklarota un auskari. Pašlaik jau esmu nonākusi līdz greznākām rotaslietām. Mājās atrodas pagaidām lielākais darbs – dekoratīvs pērļu koks – zars ar sarkanām rozēm. Arī meitai interese par rokdarbiem ir tikai paplašinājusies, bet pašai rokdarbi jau ir kā slimība. Dāvanas nepērkam, gatavojam pašas, un tas ir gan mīļāk, gan sirsnīgāk, – saka Natālija Baboviča. Viņa atzīst, ka vajadzīga tikai pacietība un visu var apgūt.
Iesācējus un interesentus viņa mudina vispirms pievērst uzmanību materiālam – pērlītēm, aizdarei, adatām, auklai. Ja ir pa rokai piemērots materiāls, tad vajag reizi, divas pamācīties kopā ar kādu zinātāju, paskatīties, kā notiek radošais process, un māka rokā.
Natālijas skolotāja pērļošanā bija Vanda Podiņa, kas to apguva pirms sešiem gadiem. Studijā "Bārbele" kāda kundze šādu kaklarotu bija atnesusi uz izstādi, un Vandai tā iepatikusies. Sagadījies, ka Rīgā preses kioskā viņai laimējies iegādāties žurnālu krievu valodā, kur bija aprakstīts, parādīts, kā vērt pērlītes. Vēlāk sameklējusi mākslinieku, pie kā pamācījusies pāris stundu, jo nodarbības pie meistara bija par maksu. Tālāk sekoja mācības studijā.
– Daudzi domā, ka pērļošanai vajadzīgs kas dārgs. Tā nebūt nav. Pērlītes, arī piemērotas adatas var nopirkt visur tur, kur ir bižutērija. Var izmantot un pārvērt kādas vecas krelles, var atrast matu gumijas ar bumbiņām, un mums jau vajag tikai tās, var materiālu noārdīt kādam apģērbam. Vēršanai parasti izmanto 12. numura adatu, kurā ievērta makšķeraukla. Tā ir izturīga. Man pat bija tā, ka tēvs reiz nāca aizņemties auklu, bet es atteicu, ka man pietiek tikai rotām. Arī auskaru metāla daļas, āķīši, rotu aizdarītes, sakabītes nav deficīts, viss ir nopērkams, – īsumā iepazīstina Natālija Baboviča.
– Kad esmu Rīgā, aizbraucu uz vairumtirdzniecības bāzi Buļļu ielā, un tur ir firma "Dāmu paradīze", kas piedāvā pērlītes no Čehijas. Virtenēs izmantojam arī Krievijas "pusdārgakmeņus". Pirms tam sametam naudu, visu vajadzīgo nopērk un atved, lai būtu, ar ko strādāt. Tā izlīdzamies. Arī Madonā veikalā "Elīze" un citviet var daudz ko nopirkt, – papildina Vanda.
– Neiesaku izmantot Ķīnas pērlītes, jo tās nav izturīgas, ir ļoti daudz brāķa, – turpina Natālija.
Par ideju trūkumu arī nevar sūdzēties, jo tās var smelties žurnālos, lielākoties Vandai tie pēc pasūtījuma atvesti no Krievijas. Shēmas un meistarklases paraugus var noskatīties arī internetā, bet tagad šo iespēju paliek mazāk, jo daudzviet padomi vairs nav pieejami bez maksas.
– Zinot pērļošanas pamatus, mūsu rokās var nonākt materiāli kaut ķīniešu valodā – visu sapratīsim.
– Ja pērlītes tikai saver citu aiz citas, tās tik labi neizskatās – smagnējs virknējums. Tāpēc izmanto arī tamborēšanu. Tamborētās rotas neprasa īpašu māku, bet tās šķiet vieglākas, gaisīgākas. Tagad gatavojam arī žabo, kam piespraužam brošiņas. Oriģinālas brošas var tapt neilgā laikā – vienā, divās stundās.
Lazdonas pulciņa rokdarbnieču darinātās rotas pabijušas jau vairākās izstādēs gan pagasta pārvaldē, gan Madonas muzejā, gan patlaban – ceļojošajās izstādēs pa novadu – Dzelzavā, Kusā, Sarkaņos, tagad – Vestienā.
Rokdarbu pulciņā, ko kopš aprīļa vidus vada Natālija, aizsāktā tradīcija – dalīties visā jaunākajā informācijā – tiks turpināta. Katra, kas ko jaunu iemācās, nāk trešdienās uz nodarbībām ar savu pienesumu, ko ierāda arī pārējām dalībniecēm.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto