Viens no mūsdienu aktuālākajiem jautājumiem gan globālā, gan Latvijas mērogā ir enerģētika. Ne tikai kā ekonomisks resurss, bet arī kā starpvalstu un reģionu politikas noteicējs un virzītājs. Apliecinājums tam bija konference, ko 7. maijā organizēja Eiropas Parlamenta deputāts Arturs Krišjānis Kariņš un uz ko tika aicināti zinātnieki, politiķi, praktiķi, studenti, kā arī reģionālās preses pārstāvji.
Konference notika Rīgas Ekonomikas augstskolā, un tās tematika nosacīti dalījās 3 blokos. Vispirms uzaicinātie runasvīri izgaismoja enerģētikas politikas situāciju Latvijā, iezīmējot nākotnes perspektīvas. Pēc tam pieskārās energoatkarības problēmām Baltijas valstīs un, treškārt, runāja par atjaunojamajiem energoresursiem iepretim fosilajiem, uzsverot to izmaksas un izmantošanas ieguvumus.
Konferenci atklāja Arturs Krišjānis Kariņš. Pēc tam auditorijas priekšā stājās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. – Runājot par enerģētikas problēmām globālā mērogā un ņemot vērā to, ka Latvijas patēriņā dominējošie fosilie resursi nav neizsmeļami, nāk prātā vārdi, ko teica bijušais ASV prezidents Džimijs Kārters, – uzsvēra runātājs.
– Mums vienkārši jāsabalansē mūsu pieprasījums pēc enerģijas ar strauji sarūkošajiem enerģijas resursiem. Rīkojoties tagad, mēs varam kontrolēt nākotni, tā vietā, lai ļautu nākotnei kontrolēt mūs.
Valdis Dombrovskis informēja, ka ir tapusi virkne Eiropas Savienības līmeņa likumdošanas iniciatīvu, rīcības plānu un līdzfinansējuma iespējas enerģētikas infrastruktūras projektiem. Līdz 2007. gadam līdzekļi enerģētikas infrastruktūrai no Eiropas fondiem nebija pieejami. Pateicoties Eiropas Parlamenta iniciatīvai, esošajā finanšu perspektīvā līdzekļi šai pozīcijai ir. Eiropas Savienības dalībvalstis, tai skaitā Latvija, ir apņēmušās palielināt videi draudzīgas enerģijas izmantošanu. Ēku siltināšana un energoefektivitātes uzlabošana nākotnē ne tikai mazinās atkarību no energoresursu importa, ekonomiskās krīzes apstākļos šie procesi stimulē arī būvniecības sektoru un mūsu ekonomiku.
Programma darbojas un ir būtiska
– Ieviešot iespēju no ES fondiem finansēt enerģijas projektus, tai skaitā mājokļu siltināšanas projektus, sākotnēji bija noteikts kopējais apjoms, ka tas var būt ne vairāk kā 2 procenti no kopējiem ES fondu pieejamajiem līdzekļiem, – atgādināja Valdis Dombrovskis.
Savā laikā būdams Eiropas Parlamenta deputāts, tieši Valdis Dombrovskis aktualizēja uzstādījumu, ka dalībvalstīm šim mērķim jānovirza lielāki līdzekļi. Nesen Eiropas Komisija pieejamo līdzekļu apjomu šiem mērķiem divkāršoja. Tā rezultātā Latvijā pārdalīts Eiropas Savienības fondu finansējums, divkāršojot līdzekļus mājokļu siltināšanas programmai, vienkāršotas administratīvās procedūras, ēku fasādes siltināšanas darbiem nav nepieciešama būvatļauja, kā tas bija iepriekš.
Ministru prezidents pievērsa uzmanību faktam, ka lielākais vides piesārņotājs nav transports vai rūpniecība, lielākais piesārņotājs ir mājokļu sektors ar mājokļu siltināšanu saistīto enerģijas patēriņu. „Tā ir joma, kur, neizmantojot augstās tehnoloģijas, iespējams ietaupīt ievērojamus energoresursu apjomus."
Latvija kā piemērs
Izsakot pateicību Eiropas Komisijai un iepriekšējam enerģētikas komisāram Andrim Piebalgam, Valdis Dombrovskis neslēpa, ka Latvija ir piemērs, kā maza valsts var iet kopsolī ar Eiropas Savienības kopējiem mērķiem un vienlaicīgi būt to veidotāja.
„Vēsturiski esam mantojuši augstu atjaunojamo resursu īpatsvaru enerģijas ražošanā, taču Latvija var iet tālāk. Varam saprātīgi izmantot bagātīgos mežu resursus, lai vēl vairāk mazinātu atkarību no tiem resursiem, ko nevaram iegūt savā zemē."
Enerģētikas politika
„Latvenergo" valdes loceklis Aigars Meļko auditoriju informēja, ka neatkarīgi no tā, ka 20 gadu Latvija ir neatkarīga valsts, enerģētikas jautājumos joprojām strādājam kopā ar Baltkrieviju, Krieviju, Lietuvu, Igauniju. Jaudas, ko var pārvadīt starp nosauktajām valstīm, ir apmēram 300 megavatu ietilpībā.
Kā zināms, pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas Lietuvā (šā gada 1. janvārī) Latvija pazaudēja 1300 megavatu elektroenerģijas, kas ir ziemas maksimālais patēriņš Latvijā. „Zaudējām vienību, kas Latviju pilnībā varēja nodrošināt ar elektroenerģiju. Šobrīd ir ierobežojumi arī Smoļenskā (Baltkrievijā), un, tā kā igauņi veic savu tehnisko līdzekļu tehnisko novērtējumu, arī viņi uzliek ierobežojumus 600 megavatu lielumā. Līdz ar to trūkstošo elektroenerģiju iegādājamies no Krievijas."
„Latvenergo" pārstāvis pieminēja praktisko rīcību, kas tiek veikta Eiropas valstu virzienā: ir pieņemts lēmums, ka tiek būvēta vēl viena saite starp Igauniju un Somiju, Lietuvu un Zviedriju, kā arī divās kārtās saite starp Lietuvu un Poliju. Tā nākotnē būtu potenciālā jauda, ko Latvijas energosistēma iegūtu un kas šobrīd mūs vieno ar Krievijas un Baltkrievijas energosistēmu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 13.05.2010.
Autore: INESE ELSIŅA
Foto: JURIS LIPSNIS, „Kurzemnieks"