Par bērniem, kuri dzimuši līdz 2010. gada 2. maijam, vecāku pabalstu vienam no vecākiem, kas bērna kopšanas laikā vienlaikus strādās, izmaksās 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra. Par tiem bērniem, kuri dzimuši pēc minētā datuma, vecāku pabalstu piešķirs tikai tiem vecākiem, kuri atradīsies bērna kopšanas atvaļinājumā un negūs ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, atgādina Labklājības ministrija (LM).
To nosaka 2009. gada 16. jūnijā pieņemtie grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu". Tā kā likumā ir noteikts, ka izmaiņas attiecas uz tiem bērniem, kuri dzimuši pēc 306 dienām pēc likuma spēkā stāšanās dienas, kas bija 2009. gada 1. jūlijā, šī norma stājas spēkā šā gada 3. maijā.
Ja bērns būs dzimis līdz 2010. gada 2. maijam un vecāku pabalsta saņēmējs bērna kopšanas laikā arī strādās, vecāku pabalstu 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra varēs turpināt saņemt, kamēr bērnam apritēs viens gads, tas ir, arī pēc 2010. gada 3. maija.
Atgādinām, ka vecāku pabalstu piešķir 70% apmērā no mātes vai tēva sociālās apdrošināšanas iemaksu algas. Šobrīd šim pabalstam nav noteikta maksimālā robeža, un tas līdzinās algai, ko cilvēks saņem „uz rokas" pēc nodokļu nomaksas. Savukārt minimālais vecāku pabalsta apmērs sociāli apdrošinātiem vecākiem ir 63 lati.
Vecāku pabalsta piešķiršanas pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums un bērna dzimšanas apliecība. Pieprasījumu par pabalsta piešķiršanu var iesniegt jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā.
Savukārt ģimenes valsts pabalstu par bērniem, kuri dzimuši pēc 2010. gada 2. maija, piešķirs tikai no bērna 1 gada vecuma.
To nosaka 2009. gada 16. jūnijā pieņemtie grozījumi „Valsts sociālo pabalstu likumā".
Atgādinām, ka laikā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim ģimenes valsts pabalsta apmērs par katru bērnu ir astoņi lati mēnesī.
Ģimenes valsts pabalstu piešķir vienam no bērna vecākiem, aizbildnim vai bērna faktiskajam audzinātājam, kurš ir noteikts ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu. Pabalstu piešķir par katru bērnu, kas ir vecumā no viena gada līdz 15 gadiem, vai ir vecāks par 15 gadiem, mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Šādā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē izglītības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņš sasniedz 19 gadu vecumu vai stājas laulībā.
Pabalstu nepiešķir par bērnu, kas atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam uzņemts profesionālās izglītības programmās un saņem stipendiju.
VSAA Madonas reģionālās nodaļas vadītāja Maija Biezā (attēlā) skaidroja: – Bērna kopšanas pabalsta sākotnējā jēga bija pabalstu izmaksāt tam no bērna vecākiem, kurš dzīvo mājās un kopj bērnu. Tā kā tiesības uz pabalstu ir vienādas gan bērna tēvam, gan mātei, ģimenes vairumā gadījumu izlemj, ka pabalstu pieprasa tas no vecākiem (parasti bērna tēvs), kuram lielāka alga un attiecīgi būs arī lielāks bērna kopšanas pabalsts, kaut gan faktiski bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto bērna māte.
Lai saprastu, kādā apmērā pabalsts pienākas un vai vispār pienākas, svarīgs bērna dzimšanas datums. Par bērniem, kas dzimuši līdz 2010. gada 2. maijam, respektējot tiesiskās paļāvības principu, ja pabalstu pieprasīs tas no bērna vecākiem, kurš neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, tas ir, faktiski nekopj bērnu, izmaksās 50% apmērā no aprēķinātā pabalsta. Par bērniem, kas dzimuši 3. maijā un vēlāk, bērna kopšanas pabalstu izmaksās tikai tad, ja tas no bērna vecākiem, kurš pieprasīs pabalstu, faktiski atradīsies bērna kopšanas atvaļinājumā. Te der atgādināt – ja bērna tēvs strādā, bet māte nav darba attiecībās, viņai ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu – 50 latiem mēnesī, tādēļ īsti nav pamata apgalvot, ka tad, ja pabalstu nemaksā strādājošam bērna tēvam, ģimene neko nesaņem.
Kas attiecas uz ģimenes valsts pabalstu, ģimenes to (8 lati mēnesī) par bērniem, kuri dzimuši pēc 2010. gada 2. maija, saņems tikai no bērna 1 gada vecuma.
Autore: LAURA VOITIŅA