Šomēnes Madonā norisinājās divi fiziskajai aktivitātei un bērnu, skolēnu veselībai veltīti semināri, kuru laikā gan pirmsskolas izglītības iestāžu, gan skolu medicīnas māsas un sporta nodarbību vadītāji varēja uzzināt daudz jauna par fiziskās aktivitātes nepieciešamību dažādos vecuma posmos, gūt praktiskus padomus par fiziskās aktivitātes nodarbībām.
Šādu semināru nepieciešamību Madonas novada pašvaldības veselības aprūpes speciāliste un Veselības inspekcijas reģionālā koordinatore Gunta Andžāne saista ar aizvien bēdīgāko stāvokli saistībā ar bērnu veselību.
– Aizvien vairāk ir bērnu ar stājas defektiem, kas radušies, dienas lielāko daļu pavadot piespiedu pozā. No sākuma skolā, bet vēlāk arī mājās – pie datora. Agrāk vai vēlāk tas atstās ietekmi uz mugurkaulu un arī iekšējiem orgāniem, kas šādā pozā parasti atrodas nedabiskā stāvoklī. Uz pārdomām vedina arī skolu gada profilaktiskās apskates. Katru gadu palielinās bērnu skaits, kuriem ir jau minētie stājas defekti, sirds un asinsvadu, kā arī plaušu saslimšanas. Regulāri pieaug arī no sporta eksāmena atbrīvoto skolēnu skaits. Šogad 9. klasēm tas nav jākārto, taču problēma tādēļ nekļūst mazāka. Vai tiešām nevienam nerodas jautājums, kādēļ ir tik daudz atbrīvojumu un kādēļ mūsu bērni sporta stundās nespēj izpildīt pat minimālo normu, kas no viņiem tiek prasīta? – retoriski vaicāja Gunta Andžāne.
Viņa neslēpj, ka šis problēmjautājums ir komplekss un vainu nevar uzvelt atsevišķi tikai bērniem, vecākiem, skolai vai valstij. Par laimi, šo situāciju izprot un atsaucību izrāda Sporta medicīnas valsts aģentūra, kas ar prieku rīko šādus seminārus, kuros tie izglītības iestāžu darbinieki, kam ikdienā nākas rūpēties par bērnu fizisko aktivitāti un veselību, var gūt tādas zināšanas, kādas grāmatās parasti neraksta.
– Nereti tiek uzdots jautājums, cik bieži jānodarbojas ar fizisko aktivitāti. Atbilde ir, ka jebkurā vecumā cilvēkam būt fiziski aktīvam ir nepieciešams katru dienu, vienīgi aktivitātes ilgums un intensitāte katrai vecuma grupai nedaudz atšķiras.
Fiziskajai aktivitātei nepieciešams pievērst uzmanību jau bērnudārza vecumā. Pirmsskolas vecuma bērniem (3-6 gadi) svarīgi attīstīt kustību iemaņas. Viņiem minimāli nepieciešams kustēties katru dienu divas stundas. Viena stunda paredzama nestrukturētām aktivitātēm, kas ļauj bērnam spēlēties savā nodabā vai ar citiem bērniem. Tās ir dažādas spēles rotaļlaukumā, pastaigas, braukšana ar velosipēdu, kāpšana pa kāpnēm utt. Vienu stundu nepieciešamas strukturētas aktivitātes –
pieaugušo vadītas nodarbības kustību iemaņu apguvei, stājas pilnveidošanai. Aktivitāšu laikā vēlams pēc iespējas ilgāk uzturēties svaigā gaisā.
Jaunākā skolas vecuma bērni (7-12 gadu), uzsākot mācības, vairāk uzturas klasē un atrodas sēdus stāvoklī. Tiem minimāli nepieciešamā fiziskā aktivitāte ir viena stunda aerobo aktivitāšu katru dienu asinsrites un elpošanas sistēmas stiprināšanai.
Parasti rekomendē veikt vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes (aktīvā atpūta un spēles, braukšana ar velosipēdu). Papildus bērniem nepieciešamas fiziskās aktivitātes vismaz vienu stundu nedēļā muskuļu spēka attīstīšanai – īpaši nodrošinot vingrojumus ķermeņa augšdaļas un plecu daļas muskulatūras attīstīšanai.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 29.04.2010.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto