Pļavas, kas paliek nekoptas un pavasarī ļauj sarosīties kūlas dedzinātājiem, var izmantot citādāk. Jēkabpils pusē, Kūku pagastā, uzceltā apkures granulu ražotne "Latgran" arī mūspuses lauksaimniekiem piedāvā audzēt pļavas kultūraugus – miežabrāli un sāri, ko pēc novākšanas iespējams nodot rūpnīcai. Zāle vēlāk tiek izmantota kurināmo granulu ražošanai.
Par to, cik izdevīgi tas var būt, Viduslatvijas Lauku attīstības biroja rīkotajā seminārā 20. aprīlī pastāstīja SIA "Latgran" agronoms Aigars Oļukalns.
– Mēs zemniekiem pašlaik sēklas piedāvājam bez maksas – tiem, kas noslēdz līgumu ar mums vismaz uz pieciem gadiem. Sniedzam konsultācijas, palīdzam novērtēt situāciju, kā zāli konkrētajos laukos audzēt, varam palīdzēt ar informāciju, kāda tehnika ir nepieciešama, – stāstīja SIA "Latgran" agronoms Aigars Oļukalns.
Madonas novadā viņš izmēģina šo kultūru audzēšanu savā saimniecībā – Praulienas pagasta z/s "Grāvīši". Iesēts 40 ha miežabrāļa un 10 ha sāres.
Kultūraugu audzēšana neprasot īpašas rūpes. Sarežģītākais process esot to ieaudzēšana, sarunā pastāstīja agronoms. Pēc tam, neļaujot laukiem aizaugt ar nezālēm, ražu var novākt pat līdz 15 gadiem. Miežabrāļa un sāres novākšanas tehnoloģija ir tāda pati kā sienam. SIA "Latgran" agronoms lēš, ka zemniekiem šogad par tonnu novāktās ražas uz vietas saimniecībā maksās 25 latus plus PVN. Par sējumu ierīkošanu zemniekiem ir iespējams saņemt vienoto platībmaksājumu.
– Daudziem liekas, ka miežabrālis ir kaut kas nepazīstams. Īstenībā tā ir mūsu pašu vietējā zāle, kas aug gar upēm un ezeriem, – sacīja Aigars Oļukalns.
Jau otro gadu lielākais koksnes granulu ražotājs SIA "Latgran" slēdz līgumus ar zemniekiem par miežabrāļa un sāres audzēšanu. Pērn ar šiem augiem apsēts 300 hektāru. Agronoms Aigars Oļukalns teic, ka šogad platības būs jau divtik lielākas, bet, plānojot sējumu platību, Latvijā sāres un miežabrāļa teritorijas domāts paplašināt līdz 5000 hektāriem, lai iegūtu nepieciešamo sausnas daudzumu.
To, vai minēto kultūraugu audzēšana tiešām kļūs par vienu no alternatīvām neizmantotu pļavu īpašniekiem, rādīs laiks.
Skandināvijas valstu uzņēmumam SIA "Latgran" Latvijā pieder divas modernas koksnes granulu ražotnes: viena – Jaunjelgavā (Aizkraukles rajonā), otra – Kūku pagastā (pie Jēkabpils), šogad plāno būvēt trešo rūpnīcu – Krāslavā. Tieši tāpēc uzņēmums ir ieinteresēts, lai šajā projektā iesaistītos Aizkraukles, Jēkabpils, Madonas, Preiļu, Rēzeknes, Krāslavas, Ogres puses zemnieki.
Saimnieks, kurš ar SIA "Latgran" noslēdzis līgumu uz pieciem gadiem un kura sējumu platība aizņem vismaz 20 hektāru, sēklas (52 latu vērtībā uz katru hektāru) saņem par brīvu. Ja zemes gabals atrodas šo granulu rūpnīcu tiešā tuvumā (apmēram 50 km rādiusā), SIA "Latgran" ir ar mieru slēgt līgumu par energokultūru audzēšanu mazākā (10 ha) platībā.
Kā granulu ražošanas izejvielu izmanto speciālas miežabrāļa šķirnes, piemēram, ‘Bamse', ‘Marathon', ‘Palaton' – šie augi veido spēcīgus, rupjus, apmēram 200 cm garus stiebrus ar nelielu lapojumu. Kā liecina zviedru un somu zinātnieku veikto pētījumu rezultāti, šķirnei ‘Bamse' ir sevišķi augsts sausnas saturs (6-12 t/ha, tas ir par 20% vairāk nekā pārējām šķirnēm).
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 29.04.2010.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto