Lielā talka noslēgusies, bet, lai sasniegtu organizatoru mērķi – 10 gadu laikā, līdz Latvijas 100. dzimšanas dienai, padarīt Latviju un Baltijas jūras reģionu par tīrāko vietu pasaules kartē, sakopšanas darbiem ir jāturpinās. Ar reizi vai dažām dienām gadā nepietiek. Kopumā gan var piekrist talkas rīkotāju atzinumam, ka talkot gribētāju ar katru gadu kļūst aizvien vairāk, tāpat sakoptu vietu, un tas ir rezultāts gan iepriekšējās talkās paveiktajam, gan arī tam, ka cilvēki mazāk piemēslo apkārtni – vismaz satīrītajās vietās neveidojas jaunas atkritumu izgāztuves, kaut gan to uz visām diemžēl nevar attiecināt, jo ir arī tā, ka daļa sakopto vietu pēc atkritumu aizvešanas tomēr tiek piedrazotas no jauna.
Liela iedzīvotāju atsaucība
Sestdien Lielajā talkā visā Latvijā ir piedalījušies apmēram 150 tūkstoši iedzīvotāju. Organizatori atzīst, ka tieši slikto laikapstākļu dēļ (it īpaši Rīgas apkaimē un Vidzemē) nav izdevies sasniegt iecerēto 200 tūkstošu dalībnieku skaitu. Tomēr iedzīvotāju atsaucība ar katru gadu palielinās. Lielā talka notika jau trešo gadu pēc kārtas, un ik reizi dalībnieku skaits ir palielinājies par aptuveni 50 000 cilvēku. Pirmajā talkā, kas tika organizēta, sagaidot Latvijas 90. dzimšanas dienu, piedalījās ap 50 000 dalībnieku, nākamajā gadā – jau ap 100 000, bet šogad – 150 000 talcinieku, un arī savākto atkritumu daudzums ir iespaidīgs. Turklāt jāņem vērā, ka daudzi talkoja pēc savas iniciatīvas un sakopšanas vietas nemaz oficiāli nereģistrēja.
Kopumā iedzīvotāju atsaucību Lielās talkas organizatori vērtē kā lielu. Mazākajās talkas vietās piedalījās vidēji no 20 līdz 70 cilvēku, savukārt lielajās – pat vairāk par tūkstoti. Organizatori ir ļoti gandarīti un pateicas par talcinieku organizētību, vienotību un radošo pieeju. Daudzviet Latvijā paralēli atkritumu vākšanai notika labiekārtošanas darbi, talkās aktīvi iesaistījās kori un deju kolektīvi, bet noslēgumā pašvaldības un talku brīvprātīgie organizētāji bija sagādājuši gardu mielastu – zupu, pīrāgus, tēju un citus gardumus. Kā pateicība talkotājiem tika organizēti koncerti, kino un teātra apmeklējumi.
Pagaidām gan maisi vēl tiek vesti uz izgāztuvēm, tādēļ precīzi dati, cik daudz drazu savākts no ceļmalām, mežiem un laukiem, tiks paziņoti vēlāk, bet ir jau zināms, ka sakopšanas darbi ir notikuši visās vairāk nekā 1400 pieteiktajās Lielās talkas vietās. Daļa no tām gan tika sakoptas dažas dienas vai pat nedēļu iepriekš. Arī Madonas pilsētā lielākais darba apjoms tika paveikts 23. aprīlī novada pašvaldības organizētajā talkā.
Talkām ir rezultāts
Var jau, protams, vīpsnāt par atjaunoto talku tradīciju un vēlēties, lai katrs pats sakoptu savus īpašumus, kas, nenoliedzami, būtu vispareizākā pieeja. Vēl labāk būtu, ja apkārtni ikviens sakoptu tūlīt pēc sniega nokušanas, līdzīgi, kā kāds „Stara" mājas lapas internetā lasītājs. Atklāts gan ir jautājums, cik liels ir tas Latvijas zemes stūrītis, kuru katrs pēc savas iniciatīvas sakopj. Vai tā nav tikai sava nama priekša? Kā, piemēram, Madonā, kur daļa privātmāju īpašnieku tālāk par sētu vai žogu netiek – līdz tiem visu perfekti sakopj, bet ap sētu, pat ja tā ir tikai 20-50 cm plata strēmele, var mētāties plastmasas un stikla pudeles, tetrapakas, konfekšu papīri utt. vai visu vasaru, kamēr pašvaldības īpašuma uzturēšanas nodaļas darbinieki vai „simtlatnieki" tos nesalasa. Un vēl visu gadu pie atkritumu konteineriem veidot dārza atkritumu kaudzes… Kamēr daļas iedzīvotāju attieksme būs tieši šāda, tikmēr sakopšanas talkas droši vien ir jārīko. Vai arī – var teritorijas sakopt vai visas dienas gadā, bet tieši Lielajā talkas dienā nestrādāt, ja pati talkas ideja ir nepieņemama.
Var, protams, sakopšanas talkās nepiedalīties, bet nevar nepiekrist apgalvojumam, ka talku rezultāts ir acīmredzams un labi pamanāms. Labs piemērs tam ir Madonas pilsēta. Lai atceramies, kāda tā bija pirms talku atjaunošanas tradīcijas 2001. gadā, kad ar drazām, sadzīves tehniku, vecām mēbelēm, gultām un dīvāniem, riepām, dažādiem lūžņiem bija piemēslotas visas iespējamās un neiespējamās vietas un stūrīši (arī Mīlestības graviņa, arī kartinga trase, un šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl), un kāda tā ir tagad. Pirmajā gadā talciniekiem nekur tālu nebija jāskrien – izvēlētajā talkas vietā varēja ar tur izmētātajiem atkritumiem piekraut vairākas traktora piekabes un lielos konteinerus. Toreiz sakopšanas talkas organizēšanā aktīvi iesaistījās ne tikai pašvaldības vadītājs un tās iniciators Andrejs Ceļapīters, domes darbinieki, pašvaldības iestādes un uzņēmumi, bet arī 2001. gada sasaukuma deputāti – Andis Mežapuķe, Indulis Zvirgzdiņš, Ivars Pudāns, Artis Piņķis, Igors Aleksandrovs, Andris Sakne un citi. Toreiz talcinieki strādāja līdz pat pieciem sešiem vakarā un tāpat daudzas vietas nepaspēja sakopt, bet maijā rīkoja vēl vienu talku, lai vismaz pabeigtu iesākto.
Pieejamas arī Madonā
Organizējot Lielo talku, tās organizatori šogad bija padomājuši arī par vairākiem jauninājumiem – gan par ceļojošo balvu „Zelta grābeklis", ko plānots pasniegt katru gadu aktīvākajiem talciniekiem katrā reģionā (Lielās talkas dalībnieku kolektīvi jāpiesaka līdz 30. aprīlim), gan par zaļajām lentītēm, kas simbolizēja atbalstu Lielajai talkai un tīrai Latvijai un ko varēja piesiet auto antenai, pie velosipēda vai apģērba.
Zaļās atlasa lentes izgatavoja Latvijā, rūpnīcā „Lenta", kas dāvināja 3000 metru zaļās lentes krūšu lenšu izgatavošanai. Savukārt 35 000 metru zaļās lentes tika iegādāts, lai izgatavotu automašīnu lentes. Tās varēja pagatavot arī paši talkas dalībnieki, izmantojot zaļu atlasa lenti.
– Interese par zaļajām lentītēm Madonā bija pietiekami liela. Tās izbeidzās naktī pirms Lielās talkas. Bija, kas interesējās paši, bet arī mēs tās piedāvājām autovadītājiem, kas iegriezās „Latvija Statoil" degvielas uzpildes stacijā Madonā, – „Staram" atzina lubāniete Ilvita, kas te strādā par pārdevēju jau četrus gadus. – Šogad Lielajā talkā nepiedalīšos, jo man ir jāstrādā, taču visus iepriekšējos gadus esmu talkojusi kopā ar pārējiem „Latvija Statoil" darbiniekiem. Pirmajā gadā braucām uz Rēzeknes rajonu, kur sakopām parku, bet citus gadus esmu piedalījusies talkās, kas tika organizētas sadarbībā ar „Latvijas valsts mežiem". Sakopšanas talkas ideju es vērtēju pozitīvi. Tā nav spiesta lieta, bet, pateicoties arī šādām aktivitātēm, Latvija tomēr paliek tīrāka – rāmi, lēnām un pamazām daudz ko var izdarīt.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 29.04.2010.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto