Tiesvedības sistēma, kas tikai soda pārkāpējus un atstāj malā cietušos, neuzrunā noziegumā iesaistīto pušu emocionālās un attiecību vajadzības. Pasaulē, kurā cilvēki arvien vairāk atsvešinās cits no cita (par spīti daudzo saziņas veidu iespējām), taisnīguma atjaunošana palīdz gūt pozitīvas emocijas. Viens no ceļiem, kas tiek plaši izmantots noziedzīgā nodarījuma radītā ļaunuma mazināšanai vai novēršanai, ir izlīgums, kura pamatā ir taisnīguma atjaunošana.
EP Ministru komitejas rekomendācija Nr. R (99) 19 par starpniecību krimināllietās attiecas uz jebkuru procesu, kas ļauj cietušajam un likumpārkāpējam, ja viņi tam pēc brīvas gribas piekrīt, aktīvi piedalīties ar kriminālnoziegumu saistītu jautājumu risināšanā, izmantojot neitrālas trešās personas – starpnieka – palīdzību. Starpnieks ir īpaši apmācīts cilvēks konfliktu risināšanā, kas izlīguma procesā palīdz uzturēt starp iesaistītajām pusēm miermīlīgas sarunas, neiesakot risinājumu, nevienu netiesājot, ievērojot vienlīdzīgu attieksmi, konfidencialitāti un neitralitāti. Latvijā šī starpnieka lomu uzņemas Valsts probācijas dienestā (VPD) konfliktu risināšanai īpaši apmācītas personas, kas ir gan darbinieki, gan brīvprātīgie, kuri ir ieinteresēti līdzdarboties noziedzības profilaksē.
Ātrāks un izdevīgāks process
Kas ir izlīgums? Izlīgums ir sarunu process, kurā brīvprātīgi iesaistās cietušais un likumpārkāpējs, kur ar trešās, neitrālās personas palīdzību – starpnieku – tiek meklēts savstarpēji pieņemams un taisnīgs konflikta risinājums. Izlīgumam ir vairākas priekšrocības, piemēram, tas ir bez maksas, ātrāks nekā tiesāšanas process, puses var izlīguma procesā iesaistīt arī savus atbalstītājus, kā arī jebkurā laikā ir iespējams atteikties no dalības tajā. Cietušais gūst iespēju ātrāk nekā tiesas ceļā saņemt atlīdzību par nodarīto zaudējumu un iespēju likumpārkāpējam paust savu viedokli un jūtas par notikušo.
Arvien biežāk cilvēkus, kas interesējas par iespējām dalībai izlīgumā, nākas informēt par jauninājumiem krimināltiesībās. VPD pēc grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2009. gadam" līdz 2013. gada 1. janvārim īstenos izlīgumus tikai kriminālprocesos līdz tiesas procesa stadijai. Sākot ar 2009. gada 1. jūliju, starp pusēm noslēgtais un VPD starpnieka apliecinātais izlīgums ir spēkā un iesniedzams procesa virzītājam bez notariālā apliecinājuma.
Audzinošais aspekts
Izlīgums ir iespējams visās kriminālprocesa stadijās, ja iesaistītās puses brīvprātīgi piekrīt iesaistīties izlīgumā, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs atzīst, ka izdarījis noziedzīgu nodarījumu un lietas pamatfaktus, nevis uzsver, ka viņa vaina vēl jāpierāda. Izlīgt var visos gadījumos, kur ir cietušais.
VPD Madonas teritoriālās struktūrvienības (TSV) vecākais referents Aivars Rubuls norādīja: – Ļoti bieži ir dzirdēts, ka kaimiņu sakož suns, nodarot miesas bojājumus. Visbiežāk cietušais uzreiz zvana policijai, taču otrs ceļš, pa kuru iet cietušajam, varētu būt uz VPD. Uzrakstot iesniegumu, tiks uzsākts izlīguma process, kura laikā abas puses varēs izrunāt – kāpēc suns koda? varbūt tas tomēr bija nejauši? Izlīgumu var uzsākt arī pirms kriminālprocesa uzsākšanas. Mūsu sabiedrībā ir iesakņojies uzskats, ka pret likuma pārkāpēju jāvēršas ar represīvām metodēm, taču tās, kā ir pierādījies kaut vai atkārtotu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas gadījumos, nav labākais problēmas risināšanas veids. Teiksim, ja nepilngadīgajam par nodarīto uzliek naudas sodu, to visbiežāk samaksā vecāki un audzinošais aspekts izpaliek – jaunietis neapzinās izdarītā sekas. Taču, ja viņš piedalās izlīgumā un abas puses vienojas, ka nodarīto kompensē, piemēram, ar praktisku darbu, viņš noteikti apdomāsies, pirms darīs ko tamlīdzīgu vēlreiz.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 27.04.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
Foto no VPD Madonas TSV arhīva