Cesvainietes LĪGAS ČEVERES virtuve ir tikpat koša un noskaņā enerģiska kā viņa pati. Šeit top daudz interesantu un oriģinālu recepšu, kas turklāt ir ātri un viegli pagatavojamas, jo, lai gan ēst gatavošanas radošais process Līgai ļoti patīk, nekam pārāk sarežģītam nepietiek pacietības.
Viņas dzīve šķiet nemitīga kustība – uzaugusi Kraukļos, jau pēc 9. klases beigšanas Līga Čevere devās uz Rīgu, lai redzētu tās plašumus un sniegtās iespējas. Atgriezusies dzimtajā pusē, viņa ir strādājusi šķietami nesaistītos darbos, kas tikai pierāda viņas interešu loka bagātību.
– Esmu pabeigusi Maizes, makaronu, konditorejas izstrādājumu tehnologa programmu Rīgas Pārtikas rūpniecības mehānikas un tehnoloģijas tehnikumā. Uz turieni aizgāju tāpēc, ka bērnībā man patika cept kūkas, īsti vēl nezināju, ko no dzīves gribu, tāpēc nospriedu – kāpēc gan ne? Turklāt man ļoti gribējās redzēt Rīgu, padzīvot tur, taču jau tad zināju, ka tur uz visiem laikiem nepalikšu, jo esmu „lauku bērns". Protams, man patīk aizbraukt reizi pa reizei uz Rīgu, bet pavasara smaržu, to, ka var iegremdēt rokas zemē, ne pret ko nemainītu.
Pēc profesijas īsti pavāre neesmu, bet nejauši nokļuvu kādreizējā krodziņā „Flīģelis" un strādāju par pavāra palīgu. Tad manī arī pamodās interese par ēst gatavošanu un aizsākās eksperimenti ar ēdieniem tā iemesla dēļ, ka nevienu recepti īstenībā nezināju. Es pat nesapratu, kā cep kotletes, tāpēc bieži zvanīju mammai, konsultējos. Sākotnēji ēdiena gatavošanu uztvēru kā radošu, māksliniecisku procesu, un tā tas kopš tiem laikiem ir iegājies. Nav tā, ka vīru katru vakaru lutinu ar unikāliem un oriģināliem ēdieniem. Ikdienā man pat nepatīk gatavot ēst, bet, ja ir iespēja izpausties, tas mani aizrauj. Viesu namā „Grašu pils" svētdienās gatavoju ēdienu Grašu bērnu ciemata bērniem, ja ir kādas viesības – viesiem. No vienas puses, ēdienu ziņā pārāk eksperimentēt nevar, taču ar saldajiem ēdieniem gan varu izpausties pēc sirds patikas. Protams, ir jāņem vērā pieejamās sastāvdaļas un izmaksas, taču var piedomāt pie noformējuma, želejai piebērt klāt ogas un tamlīdzīgi.
Patlaban strādāju Cesvaines bibliotēkā un šogad Latvijas Kultūras koledžā absolvēju Bibliotēkzinātnes un informācijas studiju programmu, jo darbam bibliotēkā nav tikai redzamā puse – iedot bērniem grāmatas, likt tās plauktos, ir arī neredzamā, kam vajadzīgas teorētiskās zināšanas, – Līga Čevere pastāstīja.
Ņemot vērā krīzi, kad nevienam neklājas pārāk viegli, viņa cenšas rast dažādus risinājumus, kā ēdienam izmantot vieglāk pieejamas, lētākas garšvielas, lai to padarītu interesantāku. Piemēram, kad Līga vēl strādājusi „Flīģelī", pie viņiem reiz viesojies Tex Mex virtuves šefpavārs Javier Garcia. No viņa Līga samācījusies dažādas meksikāņu virtuves gudrības. Viņa turpināja: – Interesantākais ir tas, ka specifiskās garšvielas ne vienmēr ir atrodamas lielveikalos vai arī tās ir pārāk dārgas, tāpēc dažas receptes esmu atvasinājusi un padarījusi latviešiem vieglāk pagatavojamas. Tā, piemēram, vistas un paprikas mērcei būtu jālej klāt halapenjo piparu marināde, bet garšas ziņā (tiesa – ne tik stipra un asa) piemērota ir arī citrona sula. Visas labākās receptes, ko kā pavāre esmu uzmeistarojusi, ir tapušas uz vietas – no tobrīd pieejamajām sastāvdaļām un iedvesmas, tāpēc nekas no tā nav pierakstīts. Vadījos pēc tā, kas ar ko varētu saderēt kopā, un pārsvarā tas man ir izdevies. Bet otrreiz šīs receptes netop, jo tās vienkārši neatceros. Taču vismaz ir iemesls turpināt eksperimentēt, kas man ļoti patīk. Ja gadās paēst kādā kafejnīcā, vienmēr cenšos atšifrēt ēdiena sastāvdaļas un kā tas gatavots. Tad var šo to pārņemt. Tikai retu reizi gadās, ka ēdienam ir tāds knifiņš, ko grūti uzminēt.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 24.04.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto