Piesviežot sērkociņu izkaltušajai zālei, cilvēks labi ja aizdomājas par to, kā liesmu ierobežot, apsver vēja virzienu. Taču tas, ka sausā zāle ir tūkstošiem kukaiņu un lielāku dzīvnieku, putnu, abinieku mājvieta, paslīd garām. Kamēr pļava ir aizaugusi, nav viegli pamanīt visus mazos iemītniekus, kas mitinās zālē un uz zemes, taču, ja zemes gabalu skar kūlas ugunsgrēka liesmas, it sevišķi, ja tas notiek tik vēlu kā, piemēram, pagājušajā un šajā nedēļā vai vēl vēlāk, pēc tam paveras baismīgs skats.
– Pats savām acīm esmu redzējis pēc kūlas ugunsgrēka pilnīgi apdegušas uz zemes perējošo putnu ligzdas – lauka cīruļa, kas mums nevienam neko sliktu nedara un ir pirmais pavasara vēstnesis ar savu skaisto vīterošanu. Šī putna ligzdas ļoti cieš, un ir skaidrs, ka no oliņām, kas ir iekšā šādā ligzdā, nekas vairs neizšķilsies. Esmu redzējis arī apdegušas čūskas, ežus, vardes un tamlīdzīgi, nemaz nerunājot par kukaiņiem, ko ir grūtāk ieraudzīt. Būtībā viss, kas mitinās uz zemes, zālē vai žagaru kaudzēs, perē olas uz zemes, aiziet bojā, ja sākas kūlas ugunsgrēks. Tā nav dabiskā atlase, bet gan neapdomīgas cilvēka rīcības sekas. Tāpat daudzi teiks, ka viņiem kukaiņi nav vajadzīgi, bet tie ir viens no būtiskākajiem barības ķēdes posmiem. Ja kukaiņi masveidā katru gadu iet bojā, tiek izjaukts barības ķēdes un dabisko procesu līdzsvars. Mēs priecājamies par skaisto Latvijas dabu ar tās milzīgajām dabiskajām platībām, bet, ja tās visas nodedzinātu un apartu, putnu sugām būtu ārkārtīgi grūti, kas attiecīgi atspoguļotos arī kopējā dabas daudzveidībā, līdzsvarā, –
par kūlas ugunsgrēku postošo ietekmi uz dabu brīdināja Teiču dabas rezervāta administrācijas direktors Juris Jātnieks. Tāpat liels kaitējums tiek nodarīts, ja tik vēlā pavasarī tiek dedzināti niedrāji. Ja dedzina zāli izcirtumos un stipri aizaugušās vietās, ugunsgrēkā var sadegt pat dzīvnieku mazuļi un tie, kas nespēj aizbēgt, putni. Zāle, it sevišķi niedrāji, vēl ilgi var palikt sausa, un tas nekas, ja apakšā jau ir zaļa zāle – sakaltusī zāle pa virsu degs gana ātri.
Ir atsevišķi gadījumi, kad kūlu kontrolēti var dedzināt, bet tas ir jāveic uzreiz pēc sniega nokušanas, kad uz zemes vēl nav ligzdojošo putnu, dzīvnieku mazuļu, kad kukainīši, čūskas, eži un citi vēl nav īsti atmodušies no ziemas miega un izlīduši ārpusē. Bet cilvēku slinkums izpaužas ne tikai tajā, ka zāle rudenī netiek nopļauta, lai pavasarī zeme būtu sakopta, bet arī tajā, ka labprātāk sagaida sausāku laiku, kad zāle labāk deg. Juris Jātnieks aicināja iedzīvotājus apsvērt citas alternatīvas kūlas dedzināšanai: – Par platību appļaušanu pienākas Lauku atbalsta dienesta maksājumi, tāpēc laukus tomēr varētu laikā appļaut, saņemt subsīdijas, lai pavasarī nebūtu problēmu. Turklāt šobrīd uzņēmums SIA „Latgran" piedāvā iespēju nopļaut kūlu un to sapresēt granulās, ar to nodarbojas Aigars Oļukalns. Par to nav jāmaksā, iespējams pat, kāda neliela samaksa atleks pašiem zemes īpašniekiem. Protams, ar to bagāts nekļūsi, bet vismaz lauks būs sakopts.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto