Nu jau par tradīciju katru gadu ir kļuvusi vecvecāku ciemošanās Dzelzavas pagasta PII „Rūķis". Šogad mīļās un sirsnīgās vecmāmiņas un tikpat mīļos, dzīvesgudros vectētiņus aicinājām ciemos marta nogalē, kad dabā jūtama pavasara elpa un smarža. Citu gadu mums tikšanās bija kādā no ziemas tumšajiem mēnešiem.
Mazbērni ar nepacietību un prieku ir gaidījuši savus vecvecākus. Nu viņi beidzot ir klāt. Kā vienmēr smaidīgi un allaž mīļi. Sapulcējušies diezgan kuplā skaitā. Citiem ceļš bijis tālāks, citiem tuvāks. Siltums sirdī apņem mūs visus, raugoties uz šiem mīļajiem cilvēkiem, kuri atraduši brīvu brīdi apciemot savus mazbērnus un mazmazbērnus mūsu „Rūķī".
Vispirms mūsu pulciņā tika uzņemti jaunie vecvecāki, kas mūsu pulkam pievienojas pirmo reizi. Lai tiktu mūsu kuplajā vecvecāku saimē, viņiem tika dots neliels uzdevums – nodziedāt šūpļa dziesmu. Tāpat neiztika bez īpašā paldies īpašajiem vecvecākiem, kas mūs lutina ar nesavtīgu atbalstu ikdienā.
Mazbērnu sveicienu sāka mūsu lielākie „Kāpēcīšu" grupas bērni. Viņi bija sagatavojuši muzikālu uzvedumu „Ērkšķrozīte". Īpašs pārsteigums bija muzikālais orķestris, kurā meitenes spēlēja kokles, bet zēni pūta flautiņas. Un, protams, bērni veltīja dzejolīšus saviem mīļajiem vecvecākiem.
Ar sajūsmu tika sagaidīts „Ezīšu" grupas bērnu priekšnesums. Lielākie „Ezīšu" grupas bērni bija sagatavojuši dziesmotu latviešu tautasdziesmu popuriju. Un tad pievienojās arī paši, paši mazākie, kuri, kā vienmēr, izraisot smaidus, sajūsmu un prieku, tik jauki dejas ritmā cilāja kājiņas. Ar neviltotu prieku tika pasniegtas pašu rokām gatavotas dāvaniņas.
Pasākuma noslēgumā vecvecāki tika aicināti nedaudz izlocīt kājas kopīgās rotaļās ar saviem mīļajiem mazbērniem.
Un tā ar patiesu prieku gan vecvecāku, gan mazbērnu sirsniņās tika aizvadīta šī burvīgā pēcpusdiena pavasarīgajās noskaņās.
Autore: INITA KAZINOVSKA,
skolotāja
Foto no pasākuma