Jau informējām, ka Madonas novada pašvaldības deputāti vienā no domes sēdēm lēma par Madonas novada ģerboņa idejas skicēm, ko skiču autori iesūtīja domes izsludinātajam konkursam.
Kopumā tika iesniegts sešu autoru veikums. Vispirms to izvērtēja Madonas novada ģerboņa izstrādes darba grupa un novada iedzīvotāji, kas muzeja izstāžu zālēs balsoja par sev tīkamāko skici. Tā kā lielāko atbalstu arī deputātu acīs guva Dainas Asarītes iesniegtās ģerboņa skices, deputāti nolēma piešķirt veicināšanas balvu (Ls 30) un turpināt sarunas ar autori par tālāko darbu pie ģerboņa izstrādes.
– Pēc deputātu ieteikuma man vēl ir jāpastrādā ar variantiem, – laikrakstam pastāstīja Daina Asarīte, uzsverot, ka variantos ņems vērā heraldiskās patiesības.
Tā kā visās konkursa dalībnieku skicēs dominēja Madonas pilsētas ģerbonī esošā gaiļa simbolika un deputāti akceptēja, ka gailim ir jābūt arī jaunajā novada ģerbonī, daļēji ir skaidrs, kas būs ģerboņa galvenais tēls.
– Madonas pilsētas ģerbonī ir teju pilnība: sarkans un zelts, nekas nevar būt labāks par šīm krāsām, – komentēja Daina Asarīte, retoriski jautājot – kas tad ir Latvijas zelts – tā ir mūsu daba, ūdens, meži, gaiss.
Madona ir viena no pilsētām, kam ģerbonis ir sen apstiprināts, un Latvijas heraldikas vēsture ar to rēķinās. – Jūs esat to izredzēto starpā, kam ģerbonis „strādā", 1939. gadā izdotā pašvaldību gada grāmata to apliecina, – pamatoja Daina Asarīte, uzsverot, ka viņai ir doma ģerboņa lakonismu saglabāt arī novada simbolikā.
„Variācijas par tēmu būs, bet pamatideju pazaudēt nevajag."
Taujāta par iepriekšējo pieredzi, ogrēniete pastāstīja: – Tieši ar ģerboņiem darbojusies neesmu, bet esmu strādājusi ar karogiem, goda zīmēm, esmu saskaņojusi šos simbolus Heraldikas komisijā. Man ir Imanta Lancmaņa izdotā Latvijas heraldikas grāmata, kas, strādājot Madonas darbu, bija kā rokasgrāmata. Daudz esmu darbojusies ar zīmēm, logotipiem, nospriedu, ka varu pamēģināt spēkus ģerboņa skiču konkursā. Esmu piedalījusies ģerboņu konkursā, ko organizēja Smiltenes novada pašvaldība, bet tur apbalvojumu nesaņēmu.
Savas jaunākās idejas par Madonas novada ģerboni Daina Asarīte novada pašvaldībā iesniegs 29. aprīlī.
Uz jautājumu, kā ogrēniete uzzināja par Madonas novadā izsludināto konkursu, Daina Asarīte atbildēja: – Impulsu deva meita, kas, braucot vilcienā, blakussēdētājas lasītajā laikrakstā „Stars" pēkšņi pamanīja šo informāciju. Pēc tam mājās uzšķīrām Madonas novada mājas lapu un ar konkursa noteikumiem iepazināmies detalizēti. Madona vienmēr licies skaists apvidus, tāpēc nolēmu piedalīties.
Pēc izglītības Daina Asarīte ir arhitekte, lielu savas dzīves daļu viņa ir projektējusi mājas. „Darba gaitas sāku patērētāju biedrības projektēšanas institūtā, pēc tam sekoja darbs restaurācijas institūtā, nedaudz ir strādāts Ogres rajona arhitektu grupā."
Interesanti, ka arī ģimenes locekļi saistīti ar projektēšanu: Dainas vīrs ir arhitekts un meita tāpat projektē. – Ogres rajona pašvaldībai (tagad novada domei) bieži nepieciešams ko uzzīmēt vai izveidot, – sava darba pagriezienus iezīmēja Daina Asarīte. – Kad varēja pasūtījumu veikt ar zīmuli vai otu, tehnika bija minētā, bet, kad sākās datoru ēra, darbs transformējās pie datora.
Brīdī, kad radīto vajadzēja pavairot, Daina Asarīte uzsāka sadarbību ar tipogrāfijām. – Madonā vispirms iepazinos ar tipogrāfiju „Madonas poligrāfists", tur izgāju pirmo skolu, – atcerējās viņa. – Tagad sadarbojos ar apgādu „Imanta".
Savos darbos autore rēķinās ar tehnoloģijām, respektē iespiedtehnikas iespējas. „Visā mēģinu izzināt ābeci. Kompozīcija ir viena lieta, bet ir fakti, kas jāzina. Lietišķā grafika – plakāti, apsveikumi, ielūgumi – ir visai racionālas lietas, kas prasa standarta zināšanas."
Interesanti, ka Daina Asarīte ir izmēģinājusi spēkus arī plakātu mākslas jomā. „Piedalījos plakātu konkursā, kas tika organizēts izstāžu zālē „Arsenāls". Konkursa tēma bija dabas aizsardzība, izstādē tika iesniegti vairāk nekā 400 autoru darbi. No tiem 40 bija izlikti pie sienas, to vidū – arī mani plakāti. Biju priecīga un lepna."
Autore: INESE ELSIŅA