Aizvadītā nedēļa bijusi spraiga un notikumiem bagāta. Tās sākumā kļuva zināms, ka LPP/LC valdībā tomēr neies un tai būs jāturpina strādāt mazākumā. Šlesers gan solīja valdības darbību netorpedēt un atbalstīt, bet to jau rādīs vien laiks.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis līdz nākamnedēļai apsolījis sameklēt piemērotākās kandidatūras trim trūkstošajiem ministru krēsliem, un balsošana par jaunajiem ministriem varētu notikt ceturtdien. Par konkrētām kandidatūrām premjers pagaidām klusē. Taču uz minējumu, vai ārlietu ministra amatu varētu saglabāt Māris Riekstiņš, premjers gan atbildējis noraidoši, piebilstot, ka, lai gan viņš augstu vērtējot Riekstiņa profesionālismu, Riekstiņš tomēr ir demisionējis un viņa demisija ir pieņemta, un ministrs turpina pildīt savus pienākumus tikai pēc premjera lūguma līdz jauna ministra iecelšanai. Tas par valdību.
Bet pavisam negaidītu pavērsienu guva ceturtdienas Saeimas balsojums par ģenerālprokurora Jāņa Maizīša apstiprināšanu šajā amatā uz trešo pilnvaru laiku. Par spīti iepriekš vairāku partiju publiski paustajam atbalstam Maizītim, Saeima viņa kandidatūru noraidīja ar divu balsu pārsvaru. Pirms tam deputāti pēc LPP/LC, TP un SC pārstāvju priekšlikuma nolēma, ka būs aizklātā balsošana, kas nedod iespēju konstatēt, kā balsojis katrs politiķis. Lielākā daļa sabiedrības šādu soli uzskata par atklātu liekulību, kā arī apšauba Saeimas godaprātu, jo pirms tam pārliecinošākais vairākums tikpat pārliecinoši publiski paziņoja, ka atbalsta Maizīti, turpretim citi, kā, piemēram, vakarrīt LNT raidījumā „900 sekundes" Advokātu atbalsta biedrības pārstāvis, advokāts Dmitrijs Skačkovs, savā viedoklī ir skarbi: – Maizītis un tiesiskums nav sinonīmi. Viņaprāt, Latvijā esot jādomā par nopietnu Ģenerālprokuratūras reformu, jo ģenerālprokuroram patlaban ir pārlieku liela vara, savukārt kontrole pār viņu – minimāla.
Bet pāri visam, protams, aizvadītās sestdienas viena no lielākajām traģēdijām pēckara gados ne tikai Polijas vēsturē – Polijas valsts prezidenta Leha Kačiņska, viņa dzīvesbiedres Marijas un visu viņa vadītās delegācijas locekļu, kuru vidū bija armijas komandieri, baznīcas vadītāji un citas augstas amatpersonas, kopumā 96 cilvēki, var teikt, lielākās tagadējās politiskās elites daļas traģiskā bojāeja aviokatastrofā pie Smoļenskas. Katiņas traģēdija, kuras piemiņu devās godināt Polijas valsts delegācija, vissāpīgākajā un absurdākajā veidā atbalsojās pēc 70 gadiem… Arī mūsu valstī rīt, kad Polijas prezidents tiks guldīts zemes klēpī, pulksten 12 skanēs trauksmes sirēnas un uz trim minūtēm ar klusuma brīdi godināsim bojāgājušo piemiņu.
Autore: BAIBA MIGLONE