Ilgi gaidītais pavasaris nu jau kādu laiciņu kopš klāt, saulīte silda, plaukstošā un smaržojošā daba tā vien vilina nepavadīt dienas un vakarus mājās, bet gan doties uzrušināt dārzu, aizbraukt ar draugiem piknikā, salasīt mežā vizbulītes un baudīt citus pavasara priekus. Taču ir kāds mazs kukainis, kas ātri un nemanāmi var šo prieku sabojāt – ērce.
Apzinīgākie iedzīvotāji par vakcinēšanos pret ērču encefalītu domājuši jau laikus, taču to visu cauru gadu var izdarīt arī pārējie. Visvairāk par vakcinēšanos pret ērču encefalītu būtu jādomā tiem, kas mežā pavada daudz laika, – mežstrādniekiem, aktīviem ogotājiem, sēņotājiem, taču ir dzirdēts, ka ērce ceļu pie cilvēka atrod arī piemājas pagalmā. Pasargāts īsti nav neviens, un jebkurš var saslimt, ja iekodusi inficēta ērce. Par to, kas ir ērču encefalīts, kā tas izpaužas, kā pret to aizsargāties un citus aktuālus jautājumus uzdevu Madonas novada pašvaldības SIA „Madonas slimnīca" infektoloģei, slimnīcas medicīniskajai direktorei Astrīdai Svilānei.
– Šobrīd vairs īsti nav vakcīnas sezona, bet – par laimi – vakcīnu ražotāji ir izstrādājuši shēmas, kas darbojas arī siltajā laikā, kad ērces jau ir aktīvas. Ir bijuši pirmie pacienti, kam piesūkušās ērces, tāpēc vispareizāk būtu, ja uz šo laiku jau būtu izveidojušās antivielas no vakcīnas, nevis tagad tikai vakcinētos. Mūsu novada iedzīvotāji ir bijuši gana aktīvi arī iepriekšējos gados, un tagad daudzi nāk uz revakcināciju. Ja cilvēks grib vakcinēties tagad, jārīkojas pēc ātrā vakcinācijas režīma. Pacients saņem poti, nākamo – pēc divām nedēļām, trešo – pēc 5-12 mēnešiem. Pirmā revakcinācija seko pēc trim gadiem, un tad jārevakcinējas ik pēc 3-5 gadiem. Ir pat firmas, kas piedāvā vakcīnas ar vēl ātrāku imunizāciju: tad jāpotējas 1., 7. un 21. dienā. Sakot no pieredzes, šādu vakcīnu var izmantot, ja ērce jau ir piesūkusies.
– Ko vēl var iesākt, ja ērce jau ir piesūkusies un cilvēks nav vakcinējies?
– To vajag pareizi izņemt, gaidīt 40 dienu un novērot, vai neparādās slimības simptomi, un tad var iziet parastās vakcīnas shēmu. Varianti ir dažādi, un cilvēkiem nevajadzētu baidīties, ka ir par vēlu. Vajag nākt un interesēties. Katram var atrast atbilstošāko vakcīnu. Ja cilvēks nav vakcinējies un nevēlas to darīt, pēc ērces koduma var arī dzert remantadīnu, taču mīnuss ir tāds, ka šīs zāles darbojas tikai konkrētajā brīdī. Ja pēc kāda laika iekož cita ērce, dārgās zāles jāpērk atkal.
– Kas notiek, ja nevakcinētam cilvēkam iekož inficēta ērce?
– Sākumā ērču encefalīta infekcija nonāk asinīs, un, tai cirkulējot, parādās lauzoša sajūta kaulos, paaugstināta temperatūra vai drudzis, nespēks – gluži kā jebkurā vīrusa saslimšanā. Tad kā likums šie simptomi pazūd uz kādu brīdi, pēc kā var nākt nākamais slimības „vilnis" meningiālā formā. Šajā brīdī infekcija ir nonākusi līdz smadzeņu apvalkiem un izpaužas kā paaugstināta temperatūra, nelaba dūša, var būt vemšana, galvassāpes, nepatika pret gaismu, skaņu, pieskaršanos ādai – pastiprināta jutība. Smagākā ir encefalītiskā forma, kad vīruss ir iekļuvis smadzeņu vielā. Ar šo formu slimo 9% no visiem, kas inficējušies ar ērču encefalītu. Pēc šīs formas var būt paliekoša invaliditāte, paralīze, astenizācija (mainās garastāvoklis, nevar padomāt), kustību traucējumi, ļaunākajos gadījumos iznākums ir letāls. Tikko ir aizdomas par jebkuru no simptomiem, ka tas varētu būt no ērces koduma (un ja nav acīmredzamas saaukstēšanās ar sāpošu, apsārtušu kaklu, iesnām un tamlīdzīgi), ir jāmeklē mediķa palīdzība. Jebkurā gadījumā labāk lieku reizi konsultēties ar ārstu. Ja pēc pirmās saslimšanas formas parādās arī meningiālās formas simptomi, tad vairs nav ko gaidīt un obligāti jāierodas pie ārsta.
– Kas ir ērču encefalīts, un vai no saslimšanas ar to nav iespējams izvairīties, uzlabojot savu imūnsistēmu?
– Tā ir neirovīrusa infekcija, respektīvi, tā ietekmē nervu sistēmu. Kā jebkurai infekciju slimībai, arī šai saslimstības formas ir dažādas, taču neviens iepriekš nevar zināt, vai saslims ar vieglāku vai pavisam smagu slimības formu. Jebkura slimošana ir atkarīga no cilvēka imūnsistēmas, no katra individuālā organisma. Veci cilvēki noteikti slimos smagāk. Ja ģimenei nākas izšķirties, vai naudas pietiks, lai vakcinētu vecmāmiņu vai mazmeitiņu, parasti lemj par labu bērnam. Taču īstenībā vecmāmiņai šī pote varētu noderēt vairāk, jo smagākos gadījumos veciem cilvēkiem nāves gadījumi ir biežāki. Bērns slimību pārslimo vieglāk. Ja cilvēka organisms ir novājināts ar citām saslimšanām, piemēram, ir slimas plaušas, cukura diabēts, arī tad slimības forma noteikti būs smagāka.
Imūnsistēma mums ir tāda, kāda ir. Pirmkārt, tā veidojas ģenētiski, otrkārt, imūnsistēmu ietekmē arī tas, kā savu dzīvi esam dzīvojuši, kā sevi „tērējuši". Šeit ar lielu mīnusa zīmi nosaucami visi kaitīgie ieradumi – narkotikas, alkohols, cigaretes, uzdzīve, nepareizs dzīves ritms. Jaunībā šķiet, ka tas neko neietekmē, bet laika gaitā visas šīs lietas summējas, tāpēc jāpiekrīt teicienam, ka pirmos 40 dzīves gadus mēs tērējam naudu, lai veselību sabojātu, pēc tam izgrūžam naudu, lai veselību mēģinātu atgūt.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 17.04.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto