Šopavasar jau 51. gadu pēc kārtas visā Latvijā norit Mākslas dienas. Rīgā ar krāšņu gājienu Mākslas dienas atklāja 13. aprīlī, Madonā ar āmuru rībināšanu to paguvām paveikt trīs dienas ātrāk.
Kāpēc tika pielietoti veseri? Mākslas dienu publika vispirms tika aicināta uzmeistarot putnu būrus, tikai pēc tam muzeja izstāžu zālēs tika atvērta Danutes Vēzes un Madonas bērnu un jauniešu centra vizuālās mākslas studijas „Ota" dalībnieku darbu skate.
– Esam uzbūvējuši mājas putniem, noskatījušies teātra izrādi un nu atklājam īpatnēju izstādi, kam šoreiz ir ļoti daudz autoru, – uzrunājot sanākušos, teica muzeja mākslas izstāžu organizatore Inese Jakobi.
Muzeja direktore Līvija Zepa akcentēja, ka Mākslas dienu laikā muzejā vienmēr ir kāda īpaša izstāde. „Savā laikā skolotāja Adīna Ķirškalne teica, ka Mākslas dienas sniedz izglītošanās iespējas. Šī tradīcija pie mums ir spēkā vismaz 30 gadu garumā."
To, ka Mākslas dienas kļuvušas par noturīgu tradīciju, ko ik gadu gaida gan mākslinieki, muzeja darbinieki, gan mākslas cienītāji, 10. aprīlī pierādīja aktivitāte, ar kādu uz pasākumu bija ieradušies kā lieli, tā mazi.
Vizuālās mākslas studijas „Ota" vadītāja Danute Vēze bilda, ka svētku gaisotnē arī viņa jūtas kā ciemiņš, jo darbs ir paveikts, priekšā jau pamanāmi citi. – Izstādes tapšanā līdzvainīgi daudzi cilvēki: gan tie, kas vārīja kafiju, gan bērnu mammas, kas mazos sūtīja uz pulciņu, gan pārējie kolēģi, – rezumēja Danute Vēze. – Esmu tikai viens pirkstiņš no lielo darītāju rokas, un galvenais tomēr ir bērni, kas nes prieku un saprot, cik jauki ir dāvināt prieku otram.
Sarunā ar laikrakstu mākslas studijas „Ota" vadītāja neslēpa, ka saskare ar cilvēkiem gan uzlādē, gan enerģiju paņem. Danute aizdomājās arī par vārda „mākslinieks" lietojumu: – Vārds „mākslinieks" tomēr ir īpašs, es pati dažreiz pat kautrējos teikt, ka esmu māksliniece. Neuzskatu, ka mani darbi ir tik labi, ka varu tā saukties, kaut gan – ja neesmu māksliniece, nevar īsti pateikt, kas esmu.
No piecām izstāžu zāļu telpām trijās izvietoti tikai Danutes darbi, pārējās skatītāju ielīksmo arī bērnu paveiktais.
Uz Jolantas Šmauksteles jautājumu, cik otu pa 10 gadiem nodilušas vizuālās mākslas studijas „Ota" dalībniekiem, vadītāja atteica, ka simtiem.
– Nereti aizdomājos, ka mākslas radīšanu ierobežo tas, ka esmu sieviete, – globāli uz radošo procesu palūkojās Danute Vēze. – Mākslinieks vīrietis ir kas cits, viņam iespēja gleznot un radīt no Dieva ir vairāk ļauta. Sievietei dzīvē ir citi uzdevumi, tāpēc sevis atdošana mākslai sievietei pilnībā nav lemta.
Starp citu, studijas Mākslas akadēmijā Danute arī pakārtoja citam – ģimenei, jo meitu auklēšana augstākās mākslas izglītības ieguvi pašsaprotami izkonkurēja.
Kā sarunas par sievietes sūtību turpinājums izstādes atklāšanā izskanēja Madonas bērnu un jauniešu centra direktores Gunitas Kļaviņas teiktais: – Danute no katra pumpura prot uzplaucēt brīnumainu ziedu. Tajā ir ietverts radošums, un tieši radošums ir tas, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu. Radošais process rodas no ieinteresētības, darītāja vēlmes un gribas paveikt darbu. Danute šo ieinteresētību prot ielikt ne tikai savās gleznās, viņa to atmodina arī katrā bērnā, kura darbi redzami izstādē.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 15.04.2010.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto