Pagājušajā gadā veiktā administratīvi teritoriālā reforma ir ieviesusi pārmaiņas visās jomās, arī sociālajā aprūpē. Sakarā ar reformu ir beigušas pastāvēt arī rajonu padomes, kas līdz šim daļēji dotēja sociālās aprūpes iestādes (pansionātus). Bez tam, sākot ar šo gadu, valsts līdzekļus piešķir tikai par tiem iemītniekiem, kas sociālās aprūpes iestādē uzņemti līdz 1998. gada 1. janvārim (Ls 3000 katram). Pārmaiņu komplekss bija iemesls tam, kāpēc četriem pansionātiem Madonas novadā – Madonā, Ļaudonā, Barkavā un Dzelzavā – bija jāveido jauna un vienota koncepcija.
Madonas novada pašvaldības domes sociālās palīdzības jautājumu komitejas domas par veidu, kā pārstrukturizēt novadā esošās sociālās aprūpes iestādes (pansionātus), dalījušās, taču 30. martā tika nonākts pie zelta vidusceļa.
– Pansionāti tāpat kā līdz šim ir attiecīgo pārvalžu pārraudzībā saimnieciskās uzraudzības un vadības ziņā, savukārt metodisko un sociālo darbu vadīs Madonas novada sociālais dienests. Sociālajā dienestā ir izveidota arī atsevišķa štata vieta –
galvenais speciālists sociālās aprūpes jautājumos. Šie pienākumi tika uzticēti Olitai Vaivodei. Štata vieta izveidota, lai būtu vienāds skatījums uz visu novadu par sociālo aprūpi, kurā iekļauti pansionāti, aprūpe mājās, sociālie dzīvokļi – sociālā joma ir plaša. Projektēšanas speciālisti novadā ir sagatavojuši projektus par četrām mājām, kuras varētu izremontēt un izveidot sociālos dzīvokļus. Domas par pansionātu reformu dalījās, taču nu esam vienojušies par, mūsuprāt, optimālāko variantu. Uz jauno darbinieci Olitu Vaivodi liekam lielas cerības, jo viņai ir pieredze sociālajā jomā un vēlme mācīties, kā būt par labu vadītāju, jo par vadītāju jau neviens nepiedzimst. Šajos laikos sociālais dienests ir ļoti noslogots, tāpēc esmu ļoti priecīga, ka tagad galvenais speciālists aprūpes jautājumos būs kā ats evišķa štata vieta, –
pastāstīja Madonas novada pašvaldības domes sociālās palīdzības jautājumu komitejas vadītāja Vineta Lamberte.
Pārmaiņas nav bijušas vieglas
Tas, ka ir samazināta valsts dotācija pansionātiem, nozīmē to, ka nācies pārdomāt ne tikai par pansionātu struktūru, bet arī finansējuma pielietojumu. Pēc diskusijām un dažādu ideju apspriešanas tomēr izvēlēts valstī jau populārais ceļš – darbinieku skaita samazināšana. Vineta Lamberte uzsvēra: – Mūsu novada pansionāti nav lieli, tajos pārsvarā mitinās pa 30 iemītniekiem katrā, tāpēc arī štatu nevajag tik daudz un dažus ar aprūpi saistītos pienākumus var veikt arī pansionātu vadītāji. Pārmaiņas nav bijušas vieglas – dažos pansionātos ir notikusi štatu samazināšana. Mēģinājām izvērtēt iemītniekuskaitu pansionātā un, ievērojot vienotu sistēmu, nodrošināt viņus ar attiecīgu darbinieku skaitu. Kādam citam pansionātam šāda sistēma savukārt nozīmēja, ka aprūpētāji nāca klāt. Likām akcentu uz to, ka krīze ir jāiztur un klienti nedrīkst just aprūpes kvalitātes pasliktināšanos. Patlaban vairs nav apkopēju štata vienību pansionātos, ko cenšamies risināt, saimnieciskajos darbos izmantojot nodarbinātības projektā iesaistītos stipendiātus. Mūsu mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgu aprūpi un iespējas visos četros novada pansionātos. Protams, izmaksas par uzturēšanos pansionātos atšķiras, jo sociālās aprūpes iestādēm ir dažādi saimnieciskās uzturēšanas izdevumi, ēkas ir atšķirīgi izkārtotas, izremontētas un tamlīdzīgi. Šobrīd, iespējams, pieļaujam kādas kļūdas, jo arī mēs mācāmies, pirmkārt jau, kā dzīvot novadā. Taču izveidoto sistēmu plānojam izmantot ilgtermiņā, nevis tikai krīzes izturēšanai. Tomēr man cilvēcīgi ir sāpīgi, ja jāatlaiž kaut viens darbinieks, taču pārsvarā centāmies no darba atbrīvot nespeciālistus. Tas gan valstī kopumā ir apburtais loks, jo daudzi no atlaistajiem nevar atrast darbu un nu viņiem nākas lūgt palīdzību sociālajam dienestam.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 10.04.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto