Madonas bērnu un jaunatnes sporta skolas trenerei ANITAI KRAUKLĪTEI šis gads atnesis jaunu izaicinājumu – kopš janvāra viņa ir arī sporta skolotāja Lazdonas pamatskolā.
– Sanāca ļoti interesanti – gada beigās, kā parasti, visi grib zināt, kas sagaida jaunajā gadā, un man kā Ūdensvīram horoskopā bija rakstīts, ka būs jāstrādā divreiz vairāk. Es domāju, kā tad tā – visapkārt krīze, bezdarbs, sporta skolā stundu skaitu samazina, kur tad tas darbs radīsies. Tad pēkšņi janvārī man piezvana Lazdonas pamatskolas direktore, piedāvājot uz gadu sporta skolotājas darbu, un tā arī sanāk – darba ir divtik. Slodze pamatīga – no pulksten 8 rītā līdz 8 vakarā, jo katru pēcpusdienu ir treniņi sporta skolas audzēkņiem. Man ir uzticēta arī audzināmā klase – 10 burvīgi bērni diezgan sarežģītā pusaudžu vecumā, bet galā tiekam labi, – atzīst Anita.
Ar sportu Anita sākusi nodarboties, mācoties 5. klasē. Iegūts pat Latvijas čempiones tituls septiņcīņā. – Biju tik ļoti sportā iekšā, ka pēc vidusskolas likās – nekas cits, izņemot sportu, neinteresē, un tad nu vienīgais ceļš bija uz Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. Šo soli nenožēloju. Patīk. Tas ir mans dzīvesveids un reizē arī hobijs, – ar prieku balsī stāsta Anita Krauklīte.
Sporta treneris ir arī Anitas vīrs Aleksandrs, tomēr abi bērni – Jānis un Baiba – izvēlējušies ar sportu nesaistītas profesijas, lai gan abi ir mācījušies Murjāņu sporta ģimnāzijā. – Jānis to pabeidza, arī Baiba savulaik pamācījās, bet atgriezās un šogad gatavojas absolvēt Madonas pilsētas 1. vidusskolu. Jānis ir RTU 2. kursa students – topošais būvinženieris, bet Baiba vēlas studēt bioloģiju. Laikam jau bērni redz, ka pilnībā saistīt savu dzīvi ar sportu nav nemaz tik vienkārši. Un tā jau arī ir – sacensību sezonā pat brīvu dienu nav, – atklāj Anita. Tomēr viņiem esot vēl kāds kopīgs hobijs bez sporta – proti, dārzs: – Tur visiem patīk rušināties, un sezona teju teju jau sāksies.
Jā, pavasaris ir godam sagaidīts, un arī Anitas vārdadiena ir klāt. Nekāda lielā svinēšana gan netiekot rīkota – savējie, draudzene ar ģimenīti.
Kad taujāju par vārdu, Anita teic, ka līdz šim īpaši par to neesot interesējusies, taču pirms mūsu sarunas pajautājusi mammai.
– Mamma esot gribējusi tādu īsu un skanīgu vārdu, un 70. gados, kad es piedzimu, šis vārds esot bijis gana populārs. Tagad samērā maz šo vārdu izvēlas, lai gan manā klasē ir Anita. Man tā šķiet, ka maziem bērniem šis vārds neiederas. Arī pašai skolas laikā tas ne īpaši patika, bet tagad liekas – viss ir, kā vajag, man nemaz cits vārds nepiestāv, – ir pārliecināta šīsdienas gaviļniece.
Autore: BAIBA MIGLONE
AGRA VECKALNIŅA foto