Biksēres muižas parkā Lieldienas tradicionāli tiek svinētas jau daudzu gadu garumā. Ir gadījies, ka zemi klāj sniega kārta, bet tas nav traucējis ne organizatoriem, ne pasākuma viesiem. Šogad uz svētkiem visus aicināja Raibais zaķis Pičs.
Lai svētkos katrs sev varētu atrast kādu nodarbi, zaķis Pičs bez palīgiem galā netiktu. Mākslinieku lomā šogad bija Sarkaņu pamatskolas teātra „Piņģerotiņš" dalībnieki, kas jutās kā īsti muižas saimnieki un pamodināja Raibo zaķi, lai Lieldienu ceļojums varētu sākties. Ciemos bija atbraucis Piča draugs, pelēkais zaķis Žanis, no Rīgas ar savu draudzenīti Zuzi. Viņiem visiem trim daudz kas bija pārrunājams par tīri ikdienišķām lietām, kas aktuālas latviešiem, – novadu reforma, ekonomiskā situācija, kredīti, došanās peļņā uz ārzemēm utt. Bet secinājums viens – svētki ir vajadzīgi gan lieliem, gan maziem, jo dzīvojam taču šodien un tagad.
Īpaša viešņa svētkos bija Meža māte no Gaiziņkalna puses, kas ciemos bija ieradusies ar savu meža garderobi. Jebkuram bija iespēja pārģērbties par kādu meža iemītnieku, doties nelielā pastaigā pa parku un papozēt fotogrāfam. Pašiem mazākajiem lielu prieku sagādāja skolotājas Guntas Apeles vadītā skolēnu teātra leļļu izrāde ar pašu gatavotām lellēm. Un kas tad par svētkiem bez cienasta. Pelēkās peles zupu nobaudīja visi, kas to vēlējās, un, kā atzina pasākuma viesi, svaigā gaisā garšo lieliski. Neliels ieskats par 2002., 2003. un 2004. gada Lieldienu svinībām Biksērē tika piedāvāts Raibā zaķa kinozālē, kas bija iekārtota pagastmājas zālē. Vislielākais prieks par to bija jauniešiem, kuru izskats pa šiem gadiem mainījies visvairāk.
Bija arī balsojums par krāšņāko olu. Pārliecinošu balsu vairākumu ieguva madonietes Valijas krāsotā ola. Kā pastāstīja olas īpašniece, neparastais krāsojums iegūts, krāsojot aroniju sulā, pietinot klāt sīpolu mizas. Rezultāts vienkārši lielisks! Olu izstāde pierādīja, ka vislabāk cilvēkiem patīk dabas materiālos krāsotās olas, jo rezultāts ir diezgan neprognozējams un redzams tikai tad, kad ola gatava un iztīta no lupatiņas.
Kā vēsta latviešu tautas ticējums, Lieldienās obligāti ir jāizšūpojas. To varēja izdarīt gan koka zarā iekārtās šūpolēs, gan parkā, kur iekārtots rotaļu laukums. Nākamajā gadā, cerams, ziema būs nedaudz īsāka un izdosies atjaunot šūpoles skatu laukumā pie klēts, jo apmeklētāju, kas Lieldienās ciemojas Biksērē, skaits ir liels, pulcējas interesenti no tuvākas un tālākas apkārtnes. Ir prieks, ka tik daudzi atrod laiku svētku brīdim, ko veltīt sev tuviem un mīļiem cilvēkiem, jo tikai tā mēs spējam saglabāt un tālāk nest savas tautas tradīcijas un rituālus.
Autore: VALDA KĻAVIŅA,
Sarkaņu tautas nama
„Kalnagravas" direktore
AGRA VECKALNIŅA foto