Kamēr daudzviet Latvijā plūdi ir kļuvuši par realitāti un šur tur nākas evakuēt cilvēkus un pat savvaļas zirgus, bijusī Madonas rajona teritorija ir nedaudz labākā situācijā, jo teju vai vienīgais raižu avots ir Aiviekstes upe, kas, kaut gan vietām pārplūdusi, lielus draudus apdzīvotām vietām pagaidām nerada.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Madonas daļas inspektors Gvido Miķelsons, kas kopā ar kolēģiem vēl vakar iepazinās ar situāciju Aiviekstes upē, uzskata, ka šobrīd stāvoklis bijušā Madonas rajona novados nav kritisks, taču plūdu draudus pilnīgi izslēgt nav iespējams. Lielākais apdraudējums ir Aiviekstes upes krastos mītošajiem, taču VUGD darbinieki, kā arī pašvaldības par šo situāciju iedzīvotājus ir informējušas un arī pašas vajadzības gadījumā ir gatavas rīkoties.
– Cilvēki, kurus plūdi var skart, ir informēti un zina, kā rīkoties, taču patlaban ir pāragri par to domāt, jo, piemēram, Ļaudonā Aiviekstes līmenis vēl ir vismaz metru zem kritiskā. Arī Lubānā un Kalsnavas pagasta Aiviekstes ciemā (ūdens līmeni palīdz regulēt ar HES starpniecību) situācija tiek kontrolēta. Šobrīd prognozēt kritiskāko punktu, vai tas jau ir aiz muguras vai priekšā, ir ļoti grūti, jo vēl nākamnedēļ prognozē strauju sniega kušanu, taču, manuprāt, lielam uztraukumam nav pamata, jo Aiviekste no ledus jau ir gandrīz brīva, – norādīja Gvido Miķelsons.
Situācija pagaidām mierīga
Vienubrīd bažas radīja situācija Ļaudonas ciemā, kur abpus tiltam pār Aivieksti bija izveidojušies ledus krāvumi. Tiesa, tagad lielākā daļa ledus jau ir aizgājusi.
– Šādi tādi krāvumi, kas ir nedaudz lielāki nekā citus gadus, vēl ir palikuši, un arī pati upe izgājusi no krastiem, pārpludinot dažas regulāri applūstošas pļavas, taču kopumā situācija nav kritiska. Upes tuvumā atrodas dažas dzīvojamās ēkas, taču tās pašlaik nav apdraudētas, un, aizejot pēdējiem ledus krāvumiem, ūdens līmenim būtu jāsāk kristies, – par situāciju Ļaudonā informēja Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Dreimane.
Paši Ļaudonas iedzīvotāji ledus iešanu Aiviekstē un upes iziešanu no krastiem vairāk uzlūko ar interesi, nevis bažām. Daži uz tilta pat piebremzē, bet citi stāv krastos un vēro interesanto procesu.
Viena no vietām, kas arī tradicionāli tiek saistīta ar plūdu draudiem, ir Lubāna. Apzinoties šo situāciju, 17. martā novadā tika sasaukta civilās aizsardzības komisijas sēde.
– Uz pirmo Lubānas novada civilās aizsardzības komisijas sēdi sanācām tādēļ, lai nav tā, ka pirmo reizi tā pa īstam sanākam kopā vien tad, kad kaut kas ir noticis. Starp aktuālajiem jautājumiem bija arī iespējamā plūdu veidošanās Lubānas novada teritorijā. Aiviekste šķērso mūsu novadu, un mums ir daudz applūstošu pļavu, tādēļ plūdi var skart arī mūs. Komisijas sēdē, kurā piedalījās arī VUGD Madonas brigādes un zemessardzes pārstāvji, pārrunājām iespējamo rīcību, kā arī publicējām „Lubānas Ziņās" informāciju iedzīvotājiem, kā jārīkojas, ja ūdens līmenis būtiski sāk celties. Protams, visi ceram, ka plūdu nebūs, taču labāk būt gataviem un zināt, kā rīkoties, ja tie tomēr sāksies, – pastāstīja Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks.
Viņš piebilda, ka novada teritorijas plānojumā apdzīvotas vietas, kas varētu applūst, nav iezīmētas, taču ir applūstošas pļavas. Vienlaikus ir arī trīs īpašumi, kuri, applūstot mazajām upītēm, kļūst nosacīti atgriezti no „pasaules", taču īpašnieki šādā situācijā nonāk katru gadu, tādēļ viņus nesagatavotus tā nepārsteigs.
– Ūdens līmenis šobrīd Aiviekstē kāpj aptuveni par 30-40 cm dienā. Tā īsti kritiskā robeža nav novilkta, taču līdz normālam pavasara upes ūdens līmenim vismaz kāds metrs vēl ir atlicis. Vietām applūst vien pļavas, taču, zinot to, ka sniega sega vietām, jo īpaši mežos, vēl ir bieza un tā turpinās kust, domāju, ka upē līmenis vēl kādu brīdi turpinās augt, – savu viedokli pauda Lubānas novada domes priekšsēdētājs.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 30.03.2010.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto