Pagājušajā piektdienā Madonā informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk!" ietvaros rīkotais seminārs saistīja daudzu interesentu uzmanību. Madonas novada pašvaldības domes sēžu zāle bija klausītāju pilna.
Tik liela madoniešu interese bija patīkams pārsteigums arī ekonomikas ministram Artim Kamparam, kas, atklājot Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātei „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" veltīto semināru, akcentēja tēmas aktualitāti gan katram individuāli, gan valstij kopumā.
Ekonomikas ministrs vērsa uzmanību, ka Latvijā 60 procenti iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu mājās, pie tam pārsvarā padomju laikā celtajās ēkās, kad gāze un mazuts netika uztverta kā vērtība, kam ir cena, bet kurināja tik, cik vajadzēja. Tagad situācija ir mainījusies. Energoresursi ir liela vērtība, pie tam vērtība, kas bieži vien maksā ļoti dārgi. Ņemot vērā, ka tuvāko 10 gadu laikā diez vai izdosies Latvijā nomainīt dzīvojamo fondu un acīmredzot lielai daļai būs jāturpina dzīvot tajās pašās pirms 30-40 gadiem celtajās vai pat vēl vecākās mājās, aktuāls kļūst jautājums – ko darīt, kā rīkoties, lai paaugstinātu daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti?
Daudzdzīvokļu māju renovācija un siltināšana ir viens no risinājuma veidiem, kā to panākt. Šādu iespēju daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem paver ERAF aktivitāte „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi".
– Šī ir vienīgā ES programma, kas dod līdzekļus nevis valstij, pašvaldībām vai uzņēmumiem, bet gan konkrētām privātpersonām sava īpašuma uzlabošanai. Programmas realizācija sākās pagājušā gada pavasarī. ES līdzfinansējums ir 50 procentu, bet ēkās, kurās dzīvo vairāk nekā 10 procentu maznodrošināto ģimeņu, – pat 60 procentu. Pieejamais finansējums ir 44 miljoni latu, un tas, manuprāt, ir ļoti nozīmīgs finanšu apjoms, ko vajadzētu izmantot, – uzsvēra Artis Kampars, piebilstot, ka iedzīvotājiem šim vilcienam nevajadzētu ļaut aizbraukt, bet gan kāpt iekšā un izmantot piedāvātās iespējas renovēt.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, uzrunājot semināra dalībniekus, atsauca atmiņā laiku, kad pašvaldību vadītāji iestājās par to, lai šajā ERAF aktivitātē tiktu paredzēts iespējami daudz līdzekļu.
– Sākumā summas bija pavisam nelielas, bet tagad pieejamais finansējums pārsniedz jau 40 miljonus latu. Tolaik es biju liels optimists, domājot, ka iedzīvotāju ieinteresētība renovēt, sakārtot un siltināt daudzdzīvokļu mājas valstī būs tik liela, ka nauda šajā aktivitātē beigsies jau pusgada laikā. Taču, izrādās, esmu kļūdījies.
Diemžēl šī programma nerit tik raiti, kaut gan tā ir ļoti laba un tai ir ļoti daudz ieguvumu. Turklāt, kā rāda renovēto māju pieredze, arī maksājumi nekļūst lielāki, – uzsvēra Andrejs Ceļapīters, aicinot namu apsaimniekotājus un daudzdzīvokļu namu vecākos skaidrot iedzīvotājiem māju renovācijas priekšrocības, bet iedzīvotājiem būt aktīviem un ieinteresētiem, paņemt to, kas tiek piedāvāts, var pat teikt, pienests klāt, un pieņemt izšķirīgos lēmumus, lai jau šogad paspētu siltināt vismaz kādu māju.
ERAF aktivitātē „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ir iesniegti 124 projekti, tai skaitā no Madonas pilsētas tikai viens, bet parakstīti ir 55 līgumi.
Kādus labumus gūst iedzīvotāji, ja tiek renovēta, sakārtota un siltināta māja, seminārā uzskatāmi, pastāstot par pozitīvo apsaimniekošanas pieredzi, atklāja DzĪKS „Kurzemes nams 14" valdes priekšsēdētāja Valentīna Jermaka.
Divas renovētās mājas Imantā – Kurzemes prospektā 14 un Bebru ielā 4 – ir labs piemērs un veiksmīgas renovācijas paraugs Rīgā, kas iedzīvotājus var iedvesmot līdzīgi rīkoties arī citur Latvijā.
DzĪKS „Kurzemes nams 14" izveidota 2001. gada 1. augustā. Tā apsaimnieko divas mājas – 45 dzīvokļu namu Kurzemes prospektā 14 ar kopējo platību 2343 m2 (464. sērija) un 30 dzīvokļu māju Bebru ielā 4 (464. sērija).
Kā pastāstīja „Kurzemes nama 14" valdes priekšsēdētāja Valentīna Jermaka, daži uzlabojumi, izmantojot uzkrājumus, tika veikti jau pirms abu māju renovācijas – uzlikts jauns jumta segums, nomainīta karstā ūdens sistēma, veikts kosmētiskais remonts kāpņu telpās, bet 2008. gadā tika veikts energoaudits, kas ir obligāts priekšnoteikums, veicot māju renovāciju ar ES vai valsts līdzfinansējuma piesaisti. Tika konstatētas vairākas problēmas – lieli siltuma zudumi caur ārsienām; 1. un 5. stāvā būvkonstrukciju bojājumi. Līdz renovācijai nebija iespējas regulēt siltumenerģijas plūsmu.
Renovācijas laikā ar ekovati tika siltināti bēniņi, ar akmensvati – fasāde, ar ekstrudēto putuplastu – cokolstāvs, kā arī koplietošanas telpās nomainīti logi un durvis, uzstādīti termoregulatori un siltuma skaitītāji pie katra radiatora.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 23.03.2010.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
DZINTRAS STRADIŅAS foto